Vietām Latvijā šogad maijvaboles varētu nodarīt lielākus kaitējumus kartupeļu stādījumiem nekā pērn, pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Krastiņa.
Viņa norādīja, ka VAAD kaitīgo organismu monitoringā arī pagājušajā gadā nozīmīgi maijvaboļu kāpuru bojājumi tika konstatēti vairākās vietās Vidzemē un Latgalē. "Kāpuri bija bojājuši kartupeļus, sīpolus un zemeņu stādījumus," sacīja Krastiņa un piebilda, ka par maijvaboļu kāpuru bojājumiem daudzviet Latvijā ir informācija arī iepriekšējos trijos gados.
Viena maijvaboļu paaudze attīstās četrus gadus. "Tas nozīmē, ka vietās, kur kāpuri pērn attīstījās ceturto gadu, jau rudenī izšķīlās jaunās vaboles un šogad pēc pārziemošanas varētu būt sagaidāma maijvaboļu izlidošana un olu dēšana," paskaidroja VAAD pārstāve un piemetināja, ka maijvaboļu kāpuri izšķiļas apmēram mēneša laikā un pirmajā gadā pārtiek no sīkākām augu saknītēm vai trūdošām augu daļām, otrajā attīstības gadā kāpuru kaitīgums pieaug, bet viskaitīgākie tie ir trešajā un ceturtajā attīstības gadā.
Pēc Krastiņas teiktā, vietās, kur maijvaboles pērn izšķīlušās, kartupeļu stādījumi būs drošībā vismaz vienu līdz divus gadus. Savukārt vietās, kur pagājušajā gadā attīstījās trešā gada maijvaboļu kāpuri, to kaitīgums šogad tikai pieaugs.
"Kāpuru izplatību var samazināt galvenokārt mehāniski," atzina VAAD pārstāve un piemetināja, ka vietās, kur novērota periodiska maijvaboļu savairošanās, īpaša uzmanība jāpievērš augsnes virskārtas apvēršanai un sastrādāšanai. "Tā kā maijvaboļu izplatība ir lokāla un masveida savairošanās notiek periodiski, kartupeļu audzēšanai iespēju robežās jāizvēlas platības, kurās ir mazāks maijvaboļu kāpuru invāzijas risks," uzsvēra Krastiņa.
Vienlaikus VAAD pārstāve informēja, ka kartupeļu bumbuļu aizsardzībai pret maijvaboļu kāpuriem pirmajā laikā pēc iestādīšanas līdzēs stādāmā materiāla kodināšana. "Taču, ņemot vērā to, ka kartupeļu stādīšanas laiks šogad tuvojas beigām, šis pasākums vairumā gadījumu ir nokavēts," atzina Krastiņa.
Arī šogad kartupeļus apdraudēs tādas pašas slimības kā pērn – kartupeļu lakstu puve un kartupeļu lapu sausplankumainība, klāstīja VAAD pārstāve un piebilda, ka kartupeļu lapu sausplankumainības pirmās pazīmes Latvijā tiek konstatētas jūnija otrajā nedēļā, bet kartupeļu lakstu puve vairumā gadījumu parādās apmēram nedēļu vēlāk – ap Jāņiem.
"Lakstu puves attīstībai labvēlīgākā gaisa temperatūra ir +15 grādu, tās attīstība palēninās +25 grādos, bet virs +28 grādiem lakstu puves attīstība apstājas," paskaidroja Krastiņa un piemetināja, ka savukārt optimālā temperatūra sausplankumainības attīstībai ir +19–23 grādi, bet virs +27 grādiem slimības attīstība apstājas.
"Gan kartupeļu lakstu puve, gan sausplankumainība būs sastopamas arī šogad, taču to attīstību un izplatību noteiks mitruma apstākļi un gaisa temperatūra veģetācijas periodā," uzsvēra Krastiņa.