Kokalis mainās Lemberga prāvas gaitā
"Divi Kokaļi" – tā īsi varētu raksturot miljonāra Valentīna Kokaļa liecības tā sauktajā Lemberga prāvā, salīdzinot pratināšanas pirmo un otro dienu.
Proti, otrajā dienā V. Kokalis jau bija labi sagatavots liecību sniegšanai, vairs nelēkāja pāri laikiem un notikumiem, centās konkrētus datumus nesaukt, nepieļāva liecības atsvaidzinošos stāstus par medībām un pasēdēšanu bāros. Ar prokuroru uzdoto jautājumu palīdzību tika labotas vismaz dažas no kļūdām, kuras V. Kokalis bija pieļāvis pirmajā pratināšanas dienā un kuras nekādi nekalpoja apsūdzības uzturēšanai.
Labo kļūdas
Piemēram, pirmajā pratināšanas dienā prokurori nekādi nespēja no V. Kokaļa panākt, lai viņš pateiktu, ka SIA Puses kapitāla daļas A. Lembergs ir no viņa izspiedis (visu laiku V. Kokalis runāja par kapitāla daļu dāvināšanu), bet otrajā dienā tas tika panākts. "Kas tad cits, ja ne izspiešana tā bija," teica V. Kokalis. Iepriekš dzīvā valodā runājošais pratināmais šoreiz pat lietoja dažus formulējumus, kādi lietoti sausajā apsūdzībā.
Vairs netika uzsvērts, ka Ventspils biznesmeņi tolaik izjuta milzu respektu pret miljonāru Aināru Gulbi, kuram bija apsardze ar automātiem. Turpretī tika norādīts, ka A. Lembergs bijis autoritāte A. Gulbim un viņa kompanjonam Mārim Forstam. Vēl izteiktāk nekā iepriekš V. Kokalis stāstīja, cik milzu vara Ventspilī bija A. Lembergam, – pilnīgi nekas nav noticis bez viņa ziņas.
Vairs netika pieļauta tāda vaļība kā pirmajā tiesas sēdē, kad V. Kokalis sacīja: "Sliktus vārdus par Lembergu tomēr nevar teikt, viņš bija labs saimnieks. Pirms Lemberga Ventspils bija nolaista pilsēta. Tagad pilsēta ir sakopta, tiesa gan, ar Lembergam piederošajām kompānijām. Nevar teikt, ka viņa darbība būtu bijusi vērsta pret valsts interesēm. Arī Lembergs bija ieinteresēts, lai augtu kravu apgrozījumus un nāktu labums valstij, pilsētai un pašam."
Meroni – nejaušība
Visā visumā V. Kokalis pastāsta daudz jauna un interesanta no sērijas "gribi tici, gribi netici". Piemēram, Šveices advokātu Rudolfu Meroni Ventspils biznesmeņi no "naftas bloka" (t.i., tie, kuri darbojās naftas pārkraušanas biznesā) pavisam nejauši atraduši Cīrihē. Proti, iepriekš visus juridiskos jautājumus šajā biznesā kārtojis SWH jurists Študers, bet tad A. Lembergam radies konflikts ar SWH un bijis vajadzīgs cits jurists. Sēžot viesnīcas Paradīze pie ezera bāriņā un dzerot viskiju, uzņēmējiem radusies ideja, ka jāpaprasa viesnīcas darbiniekiem ("pie recepcijas"), kur atrodas tuvākais advokātu birojs. Viesnīcas darbinieks norādījis, ka tuvākais birojs ir aiz stūra, un tā ticis nolīgts nu Latvijā jau slavenais R. Meroni. Šajā gadījumā V. Kokalis pat atcerējās, ka ārā lijis lietus, jo viesnīcnieks latviešiem iedevis lietussargus. Pēc V. Kokaļa teiktā, sākumā R. Meroni pārstāvējis visa "naftas bloka" uzņēmēju intereses. Vēlāk tā kā vairāk A. Lemberga intereses, jo valodas problēmas dēļ ar R. Meroni vairāk kontaktējušies "Lemberga cilvēki". V. Kokalis uzskata, ka šobrīd R. Meroni pats ir kļuvis par reālo Ventspils tranzītbiznesa saimnieku. "Beigās sanāca tā, ka visas šīs ofšoru shēmas un naudas plūsmas pārvaldīja Rudolfs Meroni. Es domāju, viņš joprojām tās pārvalda. Tā kā viņam tagad ir sliktas attiecības ar Lembergu, tad arī viņu Meroni neklausa. Viņš šobrīd neklausa nevienu, ne Aivaru, ne tā sauktos oponentus, ne viņu pārstāvjus," secināja V. Kokalis.
Daži raksturojumi
No dažām V. Kokaļa liecībām var secināt, ka miljonāram sliktas attiecības izveidojušās ne tikai ar A. Lembergu. Piemēram, atbildot uz prokurores Ilgas Paegles jautājumu, pēc kā iniciatīvas dibināta SIA Puses, V. Kokalis stāstīja, ka Uldis "Pumpurs no Kandavas uz Ventspili no cūku audzēšanas biznesa atveda Mamertu Vaivadu. Viņam ar cūku audzēšanu lāgā negāja." Savukārt, runājot par U. Pumpuru, V. Kokalis uzsvēra: "Pumpuru no naudas lietām labāk bija tālāk turēt. Domāju, ka tagad ir tāpat." Savukārt bijušo Ventspils naftas prezidentu Jāni Blažēviču viņš raksturoja kā naivu un bailīgu.