Nekādā ziņā valsts nedrīkst pieļaut to, lai cilvēki, kas cīnījušies pret noziedzību, nostātos pretējā pusē, šodien pēc Augstākās tiesas (AT) ārkārtas plēnuma žurnālistiem atzina ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Maizītis atzina, ka, atstājot darbu prokuratūrā, diez vai cilvēki dosies strādāt uz citām iestādēm, jo bezdarbs ir visur, taču pastāv iespēja, ka cilvēki dosies strādāt ārpus Latvijas kā konsultanti vai juristi. Pēc ģenerālprokurora teiktā, tas ir risks, par kuru ir jādomā.
Viņš atzīmēja, ka atalgojuma samazināšana atstās iespaidu uz kopējo izmeklēšanas kvalitāti un sistēmu. Lai gan šobrīd prokuroru atalgojums vēl ir salīdzinoši labs, bet izmeklētāju algas ir zemas.
Savā uzrunā AT tiesnešiem, Maizītis atzīmēja, ka jebkādas problēmas ar atalgojuma likumu nevar būt pamats, lai grautu Satversmē noteikto varas dalīšanas principu.
Maizīša ieskatā, arī ekonomiskās krīzes apstākļos nav pareizi veidot šādu vienu likumu, kurā noteiktas tiesnešu un prokuroru algas. Viņš atzīmēja, ka var diskutēt par kopējo valsts pārvaldes algu sistēmu un to, vai augstākā ir Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta alga, taču nepieciešams vērtēt tiešos amata pienākumus, atbildību un ierobežojumus.
Maizītis atzina, ka prokuratūrā korupcijas riski pie ļoti zemām algām pieaugs, jo prokurori ir tādā pašā situācijā kā visa sabiedrība - arī viņiem ir kredīti u.c. Viena daļa prokuroru turpinās godīgi strādāt, bet riska daļa noteikti būs, pieļāva ģenerālprokurors.
Maizītis pieļāva iespēju, ka līdz ar tiesnešu un prokuroru atalgojuma iekļaušanu vienotā sistēmā tiks sagrauta sistēma, kā tiek noteiktas tiesnešu un prokuroru algas. Viņa ieskatā, likumprojekts tiek pieņemts lielā steigā, nepārdomāti un neņemot vērā nākotnē iespējamās sekas, jo budžets ir viens no tiesu varas neatkarības nosacījumiem.
AT tiesneši šodien pulcējās ārkārtas plēnumā, jo 5.oktobra plēnums vienojās izveidot darba grupu ziņojuma uzrakstīšanai, kas paredzēts nosūtīšanai parlamentam un valdībai.
Atklājot AT plēnumu, uz kuru bija ieradušies 35 AT tiesneši, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kā arī liels skaits žurnālistu un citu interesentu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sacīja, ka dokumenta pieņemšanas mērķis ir padarīt AT tiesnešu nostāju saprotamu arī sabiedrībai un valsts amatpersonām.
Bičkovičs atzīmēja, ka uzaicinātais tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) vēl līdz darba dienas sākumam bijis gatavs uz plēnumu ierasties, taču īsi pirms tā sākuma AT priekšsēdētāju informējis, ka ir aizņemts ministrijā notiekošā sanāksmē par budžeta veidošanu.
AT priekšsēdētājs savā uzrunā vairākkārt uzsvēra, ka šīs dienas ārkārtas plēnums nav sasaukts ar mērķi "runāt par algām" - lūgt nesamazināt algas AT tiesnešiem vai tās palielināt, jo AT ir solidāra ar Latvijas sabiedrību esošajā ekonomiskajā situācijā. Taču AT dara uzmanīgu sabiedrības interešu apdraudējums, proti, nepārdomāti budžetā trūkstošo līdzekļu ieguve patlaban notiekot uz indivīda pamatbrīvību un tiesību uz savlaicīgu lietas izskatīšanu tiesā rēķina.
Bičkovičs atzīmēja, ka AT ieskatā nav pieņemams un būtu labojams pats budžeta sastādīšanas veids - tas, ka budžets tiek diskutēts slēgtās Ministru kabineta sēdēs, neinformējot par to pašu AT un arī neaicinot AT pārstāvjus tajā piedalīties.
Bičkovičs akcentēja, ka topošo likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu AT "acīmredzot neviens negrasās rādīt līdz tā nosūtīšanai izskatīšanai Saeimā". Pēc Bičkoviča teiktā, AT ir būtiski audzis darba apjoms un ekonomiskās situācijas dēļ rodas arvien vairāk lietu.
Pieņemot iepriekšminēto likumprojektu un pieņemot AT budžetu, cilvēkiem vajadzētu rēķināties, ka viena lieta trīs instancēs tiks skatīta nevis viena gada laikā, bet, līdzīgi kā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, lietas izskatīšana aizņems līdz pieciem gadiem un vairāk.
Bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns pēc AT ārkārtas plēnuma žurnālistiem pauda uzskatu, ka šis plēnums varētu būt signāls tam, ka, runājot par AT budžetu, pašiem AT tiesnešiem šajās diskusijās būtu jāpiedalās. Viņš atzīmēja, ka valdības kompetencē ir lemt par budžetu, bet, nerēķinoties ar AT viedokli, var tikt pieļautas kļūdas, par kurām vēlāk var nākties atbildēt pašiem AT tiesnešiem.