Latvijas Dabas muzejs jaunu gadu tradicionāli iesāk ar Gada dzīvnieka paziņošanu. Šo ceturtdien, 13. janvārī muzeja zooloģijas ekspozīcijā notiks 2011. gada dzīvnieka – sikspārņa – Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) pasludināšana.
2011. gada dzīvnieks Eiropas platausis ir viena no visapdraudētākajām sikspārņu sugām Latvijā, tā iekļauta ES Biotopu direktīvas II pielikumā.
Eiropas platausi varētu saukt par konservatīvu, jo tas par mājvietu izvēlas vecas, neremontētas ēkas, vecu muižu pagrabus un lielus, vecus, nekoptus muižu parkus. Saglabājot dzīvesvietas Eiropas platausim, aicinām nodrošināt dzīvesvietu arī citām retām dzīvnieku sugām.
Aizaudzis muižas parks un vecais pagrabs ir Ēdenes dārzs, kurā dzīvo un barojas daudzi dzīvnieki, arī Eiropas platausis, kurš nespēj pielāgoties mūsdienu apstākļiem.
Par sikspārņa bioloģiju un pētīšanas metodēm stāstīs dr. biol. Gunārs Pētersons un sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis. Par Eiropas platauša aizsardzības statusu Latvijā un Eiropā informēs VARAM pārstāvis Vilnis Bernards, savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji stāstīs par izdotajiem vides izglītības materiāliem par sikspārņiem un to pētniecības iespējām sabiedriskā monitoringa ietvaros.
Savukārt, par 2011.gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies ķekarpapardi (Botrychium ģints),
Ķekarpapardes ir mazi daudzgadīgi augi, kas pieder čūskmēlīšu dzimtai un maz atgādina tos augus, kurus cilvēki pazīst kā papardes. Savukārt ģints nosaukums "Botrychium" norāda uz īpatnējo sporangija formu, jo no grieķu valodas nosaukums ir tulkojams kā ķekars jeb čemurs.
Papardēm, tai skaitā ķekarpapardēm, ziedu nav, tās vairojas ar sporām. Ķekarpaparžu lapām ir divas daļas - auglīgā un neauglīgā. Uz auglīgās daļas attīstās sporangiji, kuros nobriest sporas, bet neauglīgā daļa ir katrai ķekarpaparžu sugai citāda, pēc kā tās var atšķirt.
Latvijā ir sastopamas piecas ķekarpaparžu sugas - pusmēness ķekarpaparde (Botrychium lunaria), Virdžīnijas ķekarpaparde (Botrychium virginianum), zarainā ķekarpaparde (Botrychium matricariifolium), plūksnu ķekarpaparde (Botrychium multifidum) un vienkāršā ķekarpaparde (Botrychium simplex).
Ķekarpapardes ir reti vai pat ļoti reti sastopami augi gan Latvijā, gan visā Baltijas jūras reģionā. Ķekarpapardes aug dažādos biotopos - pļavās, priežu mežos, atmatās, ceļmalās un mežmalās. Visbiežāk šie augi veido nelielas grupas vai sastopami tikai atsevišķi augi. Savas retās sastopamības, necilā augstuma un mazo audžu dēļ ķekarpapardes nav viegli pamanāmi un atrodami augi.