Latvijas tautsaimniecības pašreizējās problēmas ir tāpēc, ka Tautas partijas (TP) premjers Aigars Kalvītis trīs gadus īstenoja bezatbildīgu politiku, šādu viedokli šovakar TV3 ziņu raidījumā pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Centrālās bankas prezidents atzīmēja, ka tieši Kalvītis trīs gadus neieklausījās Latvijas Bankas aicinājumā iegrožot valsts budžeta tēriņus un aktīvo kreditēšanu, ieviest kapitāla nodokli, taču tagad Kalvītis gribētu "visas bultiņas un rādītājus" pavērst pret Latvijas Banku.
Esošās problēmas ir radušās tieši bezatbildīgās budžeta politikas dēļ, ko īstenoja Kalvītis trīs gadus, teica Rimšēvičs.
Ja 2008.gadā Latvijā būtu ticis ieviests eiro, kā tas bija sākotnēji paredzēts, tad šādu problēmu, kādas bija ar "Parex banku", nekad nebūtu, akcentēja Rimšēvičs, norādot, ka tās valstis, kas ieviesa eiro, piemēram, Kipra, "iet smaidīdamas cauri šai krīzei".
Centrālās bankas vadītājs arī atzīmēja, ka tieši Tautas partija ir galvenā, kas iestājas par lata devalvāciju, taču nesekmīgi. Rimšēvičs pauda cerību, ka cilvēki ir pietiekoši izglītoti un neļaus materializēties šai demagoģijai un lētam populismam.
Kā ziņots, ekspremjers, tagad uzņēmējs Kalvītis šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" pauda viedokli, ka par "Parex bankas" un Latvijas ekonomikas problēmām lielākā atbildība ir jāuzņemas Latvijas Bankai.
Kalvītis uzsvēra, ka "Parex bankas" problēmu iemesli ir ļoti sarežģīti un to pirmsākumi jāmeklē laikā, kad bankas darbība netika pietiekami kontrolēta. Arī bankas pārņemšanas laikā pieņemti nepareizi lēmumi, piemēram, sākotnēji netika ierobežota līdzekļu aizplūšana no bankas.
"Parex bankas" problēmu rezultātā no valsts budžeta un ekonomikas aizplūduši 1,5 miljardi latu, kas ir vērtējams kā ļoti būtisks zaudējums Latvijas valstij.
Pēc Kalvīša rīcībā esošās informācijas, tieši Latvijas Banka bijusi tā, kas sākotnēji rosinājusi nepiemērot ierobežojumus naudas izņemšanā no "Parex bankas".
Kā uzskata ekspremjers, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, gan Latvijas Bankā strādā "finanšu guru", kuri saņem milzīgu algu un kuriem šādas problēmas ir jāparedz.
Tieši Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs bijis tas, kurš "Parex bankas" pārņemšanas laikā "iekarsuši spiedzīgā balsī" kategoriski iestājies pret naudas aizplūšanas ierobežojumu uzlikšanu bankai. Tas izriet no tagadējā tieslietu ministra Mareka Segliņa (TP) stāstījuma "Baltic Screen", kura veikto pētījumu par "Parex bankas" krahu un pārņemšanu nākamnedēļ sāks publicēt laikraksts "Telegraf" un portāls "Apollo".
Šodien publikācijā "Apollo" tiek atgādināts, ka Valsts kontrole (VK) savā atzinumā norāda, ka lielā mērā valdības kavēšanās dēļ, nosakot darījumu ierobežojumus, no "Parex bankas" kopumā aizplūda vairāk nekā miljards latu. Taču līdz šim nebija zināms, kura amatpersona tieši viskategoriskāk iestājusies, lai šī iespējamā aizplūšana noteikti netiktu ierobežota.
"Todien pēc Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča ļoti uzstājīgas un pat, var teikt, histēriskas prasības un teikšanas, ka valdība tad būs pilnīga nejēga, ja tā izdarīs, netika uzlikti ierobežojumi naudas izņemšanai. Un es ar pilnu atbildību - vai tas būs prokuratūrā vai kur, man ir 30-40 liecinieki, - varu teikt: mēs neuzlikām šos ierobežojumus pēc Ilmāra Rimšēviča kategoriska uzstādījuma un stāstīšanas pat tādā spiedzošā balsī, un es nobrīnījos, jo Rimšēvičam ir ļoti izturēta balss, un izrādījās, ka tad, kad viņš ir iekarsis, šī balss kļūst spiedzoša," tagad atklāj Segliņš.
Latvijas Bankas prezidents ierobežojumu uzlikšanu salīdzinājis ar žņauga uzlikšanu rokai. "Es atceros pat, kā viņš teica - tas esot kā rokai uzlikt žņaugu, un kā mēs nesaprotot, ka tad, ja tas žņaugs ir uzlikts, roka atpūs un nokritīs. Un, ja mēs tā izdarot, ja mēs liekot ierobežojumus naudas izņemšanai, tad varot to banku klapēt ciet jau sestdien. Jo tas nozīmējot, ka banka būs ciet šā vai tā," apgalvo ministrs.
Saskaņā ar Segliņa stāstīto vēl lēmuma pieņemšanas dienas rītā Tautas partijas ministri sprieduši - ja valsts banku pārņem, ir jāuzliek ierobežojumi naudas izņemšanai. Taču valdības sēdē visus pārliecinājis Latvijas Bankas prezidents: "Mani kā cilvēku, kas tik labi neorientējas banku lietās, Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents un pirms tam daudzus gadus viceprezidents, un studējis Amerikā un valstī visādā ziņā respektēts cilvēks, pārliecināja par šādu rīcību, kas man joprojām šķiet nepareiza. Bet tajā dienā es domāju - nu, jā, es tomēr neesmu tik liels speciālists banku lietās. Ja Latvijas Bankas prezidents pieprasa... Kurš tad vēl var konsultēt un kuram vēl var uzticēties? Nu, kam vēl?"
Kā ziņots, vakar publiskotajā ziņojumā VK norādījusi uz valsts risku neatgūt ieguldījumus "Parex bankā", jo, ņemot vērā to, ka "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, gadījumā, ja banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.