Saeima šodien ārkārtas sēdē nolēma nodot izskatīšanai parlamenta komisijām 2011.gada valsts budžeta likumprojektu.
Par budžeta projekta nodošanu komisijām nobalsoja 68, pret - viens, atturējās 23 Saeimas deputāti.
Kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu tiks skatīts arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.-2013.gadam.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,1 miljarda latu apmērā, bet izdevumi - 5,7 miljardi latu. Pēc starptautiskās ESA metodoloģijas budžeta deficīts nākamgad būs 5,5% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt valsts konsolidētā budžeta 2011.gadam ieņēmumi plānoti 4 204 253 331 lata apmērā, bet izdevumi - 4 788 439 474 latu apmērā, kas veidos deficītu 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Nodokļu ieņēmumi nākamgad tiek plānoti 1 759 327 186 latu apmērā.
Apstiprinātais mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 216 199 265 latu apmērā.
Tajā skaitā pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzēti 155 259 798 lati.
Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem paredzēti 48 615 467 lati, bet pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzēti 12 324 000 latu.
Budžetā noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla ir seši miljardi latu. Savukārt finanšu ministrs 2011.gadā varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 162 330 168 latu apmērā.
Veidojot nākamā gada budžetu, plānotais inflācijas apjoms ir 1,1%, bet iekšzemes kopprodukts tiek plānots 13,13 miljardi latu.
No budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nākamgad varēs piešķirt finansējumu, kas nepārsniedz 0,4% no IKP jeb ap 65 miljoniem latu.
Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 40 000 000 latu apmērā atbildēs par VAS "Lauku attīstības fonds" garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām.
Par daļu no veicamajiem pasākumiem gan joprojām turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc vēl iespējamas korekcijas, iepriekš norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, valsts budžetā plānotie izdevumi ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei ir 1,167 miljardi latu.
Gatavojot budžeta projektu, valdība ir panākusi būtiskas vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību par pašvaldību finanšu jautājumiem. Lai nākamā gada pašvaldību budžeti tiktu veidoti stabili un prognozējami, valdība ir apņēmusies garantēt pašvaldībām 96% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes. Tāpat Ministru kabinets ir palielinājis valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, un būtiski ir palielināta dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (5,7 miljoni latu).
Valsts pamatbudžetā plānotie nodokļu ieņēmumi ir 1,76 miljardi latu, lielākie no tiem - ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa - 939,3 miljoni latu, akcīzes nodokļa - 476,8 miljoni latu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 129,6 miljoni latu un uzņēmumu ienākuma nodokļa - 111,2 miljoni latu. Savukārt speciālajā budžetā plānotie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 1,17 miljardi latu.
Valsts prezidenta kancelejas budžeta izdevumi būs 2,29 miljoni latu, Saeimai - 11,47 miljoni latu, Ministru kabinetam - 4,66 miljoni latu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 2,4 miljoni latu, Tiesībsarga birojam - 559 000 latu, Aizsardzības ministrija - 147,7 miljoni latu.
Ārlietu ministrijas izdevumi būs 25,34 miljoni latu, Ekonomikas ministrijai - 108,15 miljoni latu, Finanšu ministrijai - 518,1 miljons latu, Iekšlietu ministrijai - 150 miljoni latu, Izglītības un zinātnes ministrijai - 313 miljoni latu, Zemkopības ministrijai - 371,63 miljoni latu, Satiksmes ministrijai - 279,98 miljoni latu.
Labklājības ministrijas izdevumi pamatbudžetā būs 209,56 miljoni latu, bet speciālajā budžetā - 1,198 miljardi latu. Tieslietu ministrijas izdevumi būs 106,84 miljoni latu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - 127,88 miljoni latu, Kultūras ministrijas - 88,34 miljoni latu, Veselības ministrijas - 449,56 miljoni latu, Valsts kontroles - 2,67 miljoni latu, Augstākās tiesas - 2,9 miljoni latu, Satversmes tiesas - 704 700 latu, Ģenerālprokuratūras - 14,18 miljoni latu, Centrālās vēlēšanu komisijas - 255 000 latu, Centrālās zemes komisijas - 71 000 latu.
Sabiedriskā radio un televīzijas izdevumi būs 11,15 miljoni latu, mērķdotācijas pašvaldībām - 216,2 miljoni latu, dotācijas pašvaldībām - 15,49 miljoni latu, bet gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums - 338,19 miljoni latu.
Kopējā nākamā gada kopbudžeta konsolidācijas summa ir 290,67 miljoni latu, no kuriem 88,8 miljoni latu ir pasākumi izdevumu pusē, 156,96 miljoni latu ir pasākumi ieņēmumu pusē, savukārt 44,9 miljoni latu ir izmaiņas fondēto pensiju shēmā.
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, tiek plānots iekasēt par 5,4% vairāk nodokļu nekā šogad. Šā gada budžeta ieņēmumu prognoze ir 3,38 miljardi latu, bet nākamgad nodokļos tiek plānoti jau 3,56 miljardu latu ieņēmumi jeb pieaugums par 5,4%.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.-2013. gadam paredz, ka 2010.gadā Latvijā vēl būs neliels ekonomikas kritums 0,4% apmērā.
Tiek prognozēts, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā - par 4%, bet 2013.gadā - par 3,9%. Inflācijas prognoze 2011.gadam - gada laikā (decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri) patēriņa cenas pieaugs par 1%, savukārt, salīdzinot 2011.gada vidējo cenu līmeni ar 2010.gada vidējo cenu līmeni, patēriņa cenas pieaugs par 1,1%.
Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija paspēs dokumentus izskatīt un izteiks attiecīgu lūgumu, Saeima par budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā lems jau ceturtdien, 9.decembrī.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Vienotība") norādīja, ka komisija sāks darbu pie budžeta tūlīt pēc plenārsēdes un strādās, kamēr dokumenti būs izskatīti. Pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā nākamajā nedēļā tiks veikta priekšlikumu izvērtēšana otrajam lasījumam. Otrajā un galīgajā lasījumā budžetu iecerēts pieņemt 20.decembrī.