Valdība šodien pēc asām debatēm, divreiz atgriežoties pie jautājuma izskatīšanas, apstiprināja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) nākamā gada budžetu, kur ieņēmumi plānoti 2,33 miljonu latu apmērā, bet izdevumi 2,6 miljonu latu apmērā.
Lai gan Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka vidējā alga aģentūrā jau ir 1300 lati, kas ir par 69% vairāk nekā šā gada sākumā, valdība tomēr atbalstīja algu palielinājumu arī nākamgad. Satiksmes ministrijai (SM) gan tika uzdots sagatavot valdībai ziņojumu, kādas ir civilās aviācijas speciālistu algas kaimiņvalstīs, jo atsevišķiem valdības locekļiem bija aizdomas, ka algas aģentūrā jau pašlaik ir konkurētspējīgas.
Izdevumi CAA darbinieku atalgojumam pieaugs no 767 600 latu šogad līdz 1,59 miljoniem latu nākamgad.
SM skaidro, ka izdevumi atlīdzībai un atalgojumam nākamgad palielināsies saistībā ar kvalifikācijas pakāpes un mēnešalgas noteikšanas kārtības izmaiņām CAA darbiniekiem, kas tieši iesaistītas Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildē.
Nepalielinot izdevumus atalgojumam, netikšot novērstas Eiropas aviācijas drošības aģentūras un ICAO audita atzinumos norādītās neatbilstības par darbinieku skaita neatbilstību veicamā darba apjomam saistībā ar zemo atalgojumu salīdzinājumā ar atalgojumu aviācijas industrijā strādājošajiem.
No CAA nākamā gada budžeta ieņēmumiem aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanas, kontroles, uzraudzības, Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos noteikto funkcionālo gaisa telpas bloka pārvaldības un citu ar civilās aviācijas drošību saistīto darbību izpildes izmaksu segšanai paredzēti 1,19 miljoni latu.
SM uzsver, ka maksājumi par tranzīta lidojumu aeronavigācijas pakalpojumiem veido lielāko daļu no CAA ieņēmumiem un no tiem tiek finansētas gan ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību saistītas funkcijas, gan daļēji arī citu jomu uzraudzība - aviācijas personāla sertifikācija, aviācijas drošība, aviācijas medicīna, gaisa kuģu ekspluatācija, lidotspēja, lidlauku standarti, taču tas esot pretrunā ar Briseles regulu, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumu prasībām.
Lai novērstu minēto neatbilstību, nākamgad ir ievērojami jāsamazina maksas apjoms par tranzīta lidojumu aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā, daļa no aeronavigācijas pakalpojumu uzraudzības izmaksām jāattiecina uz aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā, bet ar aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas, kontroles un uzraudzības, kā arī gaisa telpas bloka pārvaldību nesaistītas funkcijas jāfinansē no citiem finansēšanas avotiem, uzskata ministrija. Tāpēc, ņemot vērā citu ES valstu pieredzi, CAA pārskata aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu izcenojumus.
Ar šī gada 1.janvāri CAA finansēšanas kārtība tika mainīta, un tā sāka darboties kā budžeta nefinansēta iestāde. Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu valsts aģentūra noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets.