Valdība piektdien notikušajā slēgtajā daļā pieņēmusi lēmumu neatbalstīt pieprasīto papildu finansējuma piešķiršanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nākamajam un 2012.gadam, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.
Kā skaidro Buceniece, pieprasītais papildu finansējums bijis saskaņā ar šogad pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas nosaka, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Finansējums paredzēts gan sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
"Pēc jaunā likuma, 15% sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu varam nodot arī nacionālajiem komerciālajiem kanāliem, lai varētu atbalstīt arī tos. Samazināt budžetus sabiedriskajiem medijiem nevaram atļauties, jo tiem tāpat ir izdevumi, kas jāsedz gan par elektrību, gan siltumu, gan nekustamā īpašuma nodoklis, kurus nevar nemaksāt," skaidro Buceniece.
Viņa arī norāda, ka patlaban tiek gatavota padomes vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ("Vienotība"), finanšu ministram Alvim Vilkam ("Vienotība") un satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS), kurā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lūgs pārskatīt pieņemto lēmumu, pamatojot to ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.
"Šis likums netika pieņemts tā saucamajos treknajos gados, bet gan šogad, un sarunās piedalījās arī Finanšu ministrija. Bet tagad sanāk, ka šis likums netiek ievērots. Taču tajā pat laikā likumā minēta virkne pienākumu, kas jāveic sabiedriskajiem medijiem, un, ja lēmums netiks mainīts, iespējams, būs jāskata jautājums, piemēram, par "Latvijas Radio" apraides zonu samazināšanu vai pat kādu kanālu slēgšanu. Taču vislielākie zaudētāji jau būs Latvijas iedzīvotāji - skatītāji un klausītāji," sacīja Buceniece.
Papildus tika pieprasīts finansējums 2011.gadā 2,15 miljonu latu apjomā un 2012.gadā 2,16 miljonu latu apjomā.
LETA jau ziņoja, ka valdība 10.novembra slēgtajā sēdes daļā panāca konceptuālu vienošanos par nākamā gada valsts budžeta bāzes skaitļiem, pret kuriem turpmāk tiks rēķināti nepieciešamie konsolidācijas pasākumi.
Dombrovskis žurnālistiem apliecināja, ka panākta vienošanās par nākamā gada valsts budžeta bāzes rādītājiem un tiek plānots, ka budžeta ieņēmumi būs aptuveni četri miljardi latu, bet izdevumi - aptuveni 4,8 miljardi latu.
Kā informēja Finanšu ministrija, no plānotajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem 2011.gadam 3,39 miljardi latu ir pamatbudžetā un 1,44 miljardi latu speciālajā budžetā, tomēr šie skaitļi vēl tiks precizēti un apstiprināti valdībā šo piektdien, kad būs zināms arī nepieciešamās konsolidācijas apjoms.
Salīdzinot ar šā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem, nākamā gada budžetā tiek plānots finansējuma palielinājums Eiropas Savienības fondu apguvei par 380 miljoniem latu, savukārt papildu izdevumi pensijām, kas pamatā saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, - 150 miljoni latu.
Kopumā valsts budžeta bāzes izdevumi, salīdzinot ar 2010.gada budžeta likumā apstiprinātajiem, aprēķināti par 426 miljoniem latu lielāki.
Savukārt 2011.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā "Par valsts budžetu 2010.gadam" palielināti par 341,9 miljoniem latu, tajā skaitā par 37,8 miljoniem latu samazināti izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 379,8 miljoniem latu palielināti izdevumi Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.