Ādažu pašvaldībai finanšu stabilizācijai nepieciešami 1,25 miljoni latu

Ādažu novada dome vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu finanšu stabilizācijai piešķirt 1,254 miljonus latu, aģentūrai LETA apliecināja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Pašvaldība iesniegtie dokumenti liecina, ka šā gada 1.septembrī tās saistības pret kreditoriem bija 200 000 latu, bet 12 oktobrī saistību apjoms sasniedzis jau 573 600 latu. Tāpēc Ādaži finansiālajai stabilizācijai no valsts tagad prasot 1,254 miljonus latu.

Pašvaldības iesniegtajos dokumentos arī atzinusi, ka no savulaik valsts piešķirtā 2,1 miljona latu tā neatbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem ir iztērējusi 700 000 latu.

Līdz mēneša beigām FM tiks sasaukta atbildīgā padomes sēde, kura arī lems, vai sniegt pašvaldībai tās prasīto finanšu palīdzību.

Jau ziņots, ka Ādažu novada dome vakar ārkārtas sēdē nolēma iesniegt pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikumu Finanšu ministrijai.

FM iepriekš konstatēja, ka Ādažu novada dome neatbilstoši aizdevumu mērķiem ir izlietojusi gandrīz 700 000 latu no valsts budžeta piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks (Reģionu partija) aģentūrai LETA iepriekš atteicās komentēt, kur izlietota nauda, par kuru FM norādījusi, ka tā izmantota neatbilstoši aizdevuma mērķiem.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ādažu dome ir pirmā pašvaldība, kam būs jāsāk finanšu stabilizācijas process.

Kā liecina FM informācija, Pasta ielas renovācijai pašvaldība ņēmusi aizņēmumu 500 000 latu, no kuriem atbilstoši mērķim izlietoti 459 499 lati, bet jāatmaksā 40 500 lati. Ādažu bērnudārza renovācijai ņemti 450 000 latu, no kuriem 359 424 lati izmantoti mērķim, bet jāatmaksā 90 576 lati.

SIA "Ādažu slimnīca" pamatkapitāla palielināšanai ņemti 150 000 latu, no kuriem izlietoti 100 000 latu, bet jāatdod 50 000 latu. Savukārt Kadagas bērnudārza būvniecībai aizņemtā summa bijusi viens miljons latu, no kuras atbilstoši mērķim izlietoti 500 000 latu.

FM skatījumā, lai arī pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām, tā nespēj sakārtot savu finanšu situāciju un tai ir vieni no lielākajiem kavētajiem maksājumiem Latvijā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais