Tā sauktajā Lemberga prāvā tiesa vakar noraidīja advokāta Jāņa Rozenberga lūgumu veikt tehnisko ekspertīzi daudzajām ārvalstu dokumentu kopijām, kuras prokurori iekļāvuši krimināllietas 146 sējumos un kuras prokuratūrai bija sarūpējušas kriminālprocesa rezultātā ieinteresētas personas.
Pēc tiesas ieskatiem, pašreizējā iztiesāšanas stadijā nevar nozīmēt tehnisko ekspertīzi dokumentiem – ekspertīzes nepieciešamība tiks izvērtēta vēlāk.
Tomēr advokāts J. Rozenbergs nekavējoties pieteica jaunu lūgumu šo pašu dokumentu sakarā. Proti, viņš lūdza pierādījumu pārbaudi sākt nevis ar cietušo nopratināšanu, kā tas paredzēts Kriminālprocesa likuma (KPL) 500. panta 1. daļā, bet gan sākt ar apstrīdēto dokumentu pārbaudi, kā to pieļauj tā paša KPL 500. panta 3. daļa.
Šo priekšlikumu atbalstīja visi aizstāvības puses pārstāvji, bet prokurori un cietušo pārstāvji nevēlējās pieļaut citas pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšanu.
Jāatgādina, ka J. Rozenbergs vispirms izteica lūgumu, lai daudzo krimināllietā iekļauto dokumentu kopijas tiktu likumā noteiktā kārtībā legalizētas. Kad tiesa šo lūgumu noraidīja, J. Rozenbergs lūdza, lai šiem dokumentiem noteiktu tehnisko ekspertīzi. Viņš šo lūgumu pamatoja ar to, ka daudzu dokumentu ticamība ir apšaubāma, bet citi aizstāvības puses pārstāvji pat apgalvoja, ka vairāki no šiem dokumentiem "pavisam noteikti" ir viltoti. Kad arī šo lūgumu tiesa noraidīja, advokāts lūdza, lai lietas izskatīšana pēc būtības sāktos tieši ar minēto dokumentu pārbaudi.
Šādas kārtības nepieciešamība tika pamatota ar to, ka, pratinot cietušos un lieciniekus, arī ir nepieciešams balstīties nevis uz dokumentu viltojumiem, bet gan uz "ticamiem un pieļaujamiem" dokumentiem. Apšaubītās dokumentu kopijas prokuroriem iesniegušas personas, par kurām var izteikt aizdomas, ka tās ir ieinteresētas krimināllietas iznākumā. Prokurori apsūdzību sastādījuši, balstoties uz cietušo un dažu liecinieku teikto, izmantojot viņu lietoto nekonkrēto terminoloģiju, kurai nav seguma Latvijas likumdošanā, tātad prokurori nav patstāvīgi veidojuši apsūdzības juridisko bāzi.
Atbalstot priekšlikumu, advokāti norādīja, ka, izvēloties J. Rozenberga ieteikto kārtību, tiks ietaupīts laiks (apšaubītie dokumenti tāpat būs jāpārbauda ekspertīzē) un atvieglota patiesības noskaidrošana.
Advokāts Aldis Alliks šo jautājumu vērtēja kā "vienu no būtiskākajiem" un pat "kritiskākajiem", jo tas parādīs, vai arī tiesa tāpat kā prokuratūra ies pa "Kvēpa, Meroni un Stepanova nosprausto kārtību". Advokāts Māris Mezītis uzsvēra, ka šāda pierādījumu pārbaudes kārtība ļautu ievērot vienlīdzības principu, jo pagaidām visi aizstāvības puses iesniegtie pierādījumi ir noraidīti, toties apsūdzības iesniegtie pierādījumi tiek pieņemti bez kritiskas izvērtēšanas. Ventspils mērs Aivars Lembergs izteica viedokli, kāpēc apsūdzības pusei ir svarīgi, lai lietas izskatīšana sāktos tieši ar cietušā Aināra Gulbja pratināšanu. "Gulbja uzdevums ir noteikt toni un saturu pārējiem lieciniekiem," kuri, iepazinušies ar viņa liecībām, varēs veidot savas liecības. Tātad A. Gulbis ar savām liecībām izveidos matricu, caur kuru tiks izvilktas visas pārējās liecības.
Tiesa noraidīja arī advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu, pievienot krimināllietas materiāliem 27 kompāniju Uzņēmumu reģistra (UR) lietas, kuru apjoms bija "divi iepirkuma ratiņi ar kaudzi", jo lūguma autors neesot pietiekami pamatojis, kāpēc šie dokumenti būtu lietā nepieciešami. Advokāts R. Krastiņš nekavējoties caur tiesas kanceleju iesniedzis 81 lūgumu pievienot lietas materiāliem atsevišķus dokumentus no šīm UR lietām.
Kārtējo reizi neiztika bez netīrās veļas mazgāšanas. Prokurore Ilga Paegle lūdza tiesai izteikt brīdinājumu A. Lembergam par kādā no iepriekšējām sēdēm prokuroram Jurim Jurisam veltītajiem epitetiem, ka viņš ir "melis" un "melo". Aizstāvības puse nepalika parādā, norādot, ka arī prokurori pieļauj saskarsmes kultūras trūkumu gan izteicienos, gan smīkņājot aizstāvju uzstāšanās laikā.