Privatizācijas aģentūras vadītājas amatā iecels Ivetu Zalpēteri

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājas amatā iecerēts apstiprināt līdzšinējo valdes locekli Ivetu Zalpēteri, liecina nākamās nedēļas, 10.augusta, valdības sēdei Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtie dokumenti.

Līdzšinējam PA valdes priekšsēdētājam Arturam Grantam pilnvaras beidzās jau šā gada 25.maijā, bet Zalpētere ir PA valdes locekle kopš 2009.gada 11.septembra.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 9.panta sestajā daļā noteikto PA valdes priekšsēdētāju pēc ekonomikas ministra ierosinājuma amatā ieceļ Ministru kabinets.

Aģentūras valdes locekļi tiek ievēlēti amatā uz trijiem gadiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka Zalpētere ir piemērota PA vadītājas amatam, ņemot vērā gan viņas līdzšinējo darba pieredzi, gan arī faktu, ka, strādājot PA kopš pērnā gada rudens, viņa esot iedziļinājusies un labi pārzinot ar "Parex banku" saistīto jautājumu problemātiku.

Biznesa portālam "Nozare.lv" ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs atgādināja, ka Kampars vēlējās, lai valdībā Zalpēteres kandidatūra amatā tiktu apstiprināta jau jūnija sākumā, bet lēmuma pieņemšana esot aizkavējusies, jo ieilgušas diskusijas koalīcijā.

Valdības sēdei iesniegtie dokumenti liecina, ka 1967.gadā dzimusī Zalpētere 2002.gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu maģistra grādu.

Jau no 1996.gada Zalpētere ir strādājusi dažādās valsts pārvaldes iestādēs. Savu karjeru viņa sāka Tieslietu ministrijā kā Privāto tiesību departamenta Normatīvo aktu izstrādes nodaļas vecākā referente. 1999.gadā viņa kļuva par šī departamenta direktori un šajā amatā nostrādāja līdz 2003.gadam, kad kļuva par Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta vadītāju.

2005.gadā Zalpētere sāka strādāt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāres amatā. Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, kas vēlāk tika nosaukta par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju un reorganizēta, Zalpētere nostrādāja līdz pat 2009.gadam, kad kļuva par valdes locekli PA.

Jau ziņots, ka Grants PA vadīja kopš 2004.gada maija, bet viņa pilnvaru termiņš netika pagarināts.

Jūnijā intervijā Latvijas Radio Kampars atklāja, ka PA vadītāja amatam meklē cilvēku, kurš spētu reorganizēt PA.

Toreiz, vērtējot Granta darbu, Kampars norādīja: "Kas guļ, tas negrēko." Ministrs kā galveno Granta trūkumu minēja nespēju nodrošināt PA restrukturizāciju.

Jūnija sākumā ar "Jaunajam laikam" (JL) pietuvinātās Zalpēteres virzīšanu PA valdes priekšsēdētājas amatā iepriekš tika saistīta Kampara demisijas pieprasīšana.

Kā ziņots, Zalpētere amatu PA ieguva pērn rudenī, kad PA valdi, iesniedzot atlūgumu, pameta ar ZZS ietekmi saistītais Juris Vaskāns. Bez Zalpēteres PA valdē darbojas vēl divi locekļi - TB/LNNK biedre Vineta Stolere un TP līdera Andra Šķēles znota tēvs Andis Dobrājs, jūnija sākumā rakstīja laikraksts "Diena".

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais