AS ''Diena'' akcijas nopērk Koziols

© f64

AS "Diena" 51% akciju nopircis uzņēmējs, LPP/LC līdera Aināra Šlesera biznesa partneris Viesturs Koziols.

Koziols ceturtdien preses konferencē žurnālistiem darījuma summu, par kādu iegādājies AS "Diena", neizpauda, taču norādīja, ka darījums un tā nosacījumi bijuši viņam ļoti labvēlīgi. Viņš arī norādīja, ka 49% AS "Diena" akciju paliek Roulendu ģimenes īpašumā.

AS "Dienas" kontrolpaketi Koziols iegādājies par saviem brīvajiem līdzekļiem un norādīja, ka viņam vēl nauda palikusi arī pāri.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par saistību ar politisko apvienību "Par labu Latviju", Koziols apliecināja, ka ir LPP/LC līdera Šlesera draugs un biznesa partneris un viņam simpatizē Šlesera darbība. Viņš atzina, ka ir parakstījis politiskās apvienības "Par labu Latviju" manifestu, taču pēdējā laikā aizņemtības dēļ neesot apmeklējis apvienības sēdes. Koziols norādīja, ka darīs visu iespējamo, lai laikraksta "Diena" saturā neparādītos viņa personiskais politiskais redzējums.

Koziols sacīja, ka patlaban nevienu no laikraksta darbiniekiem atlaist negrasās, taču no rītdienas sāks tikties ar laikraksta un citiem AS "Diena" darbiniekiem un vadību, lai noskaidrotu, kādēļ laikraksts "Diena" ir kļuvis par "baumu un apsmieklu projektu". Viņa mērķis ir to padarīt par ietekmīgu mediju.

Koziols nemācēja raksturot savus ilgtermiņa mērķus saistībā ar AS "Diena" un atzina, ka nemāk pateikt, kas ar šo uzņēmumu būs pēc gada vai diviem.

AS "Diena" valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš informēja, ka no šodienas "Diena" galvenā redaktora pienākumus pildīs līdzšinējais SIA "Dienas Mediji" galvenais redaktors Guntis Bojārs, un atzina, ka "Dienas" vadībai Bojāra lēmums par laikraksta "Diena" galvenā redaktora Sergeja Ancupova un portāla "Diena.lv" galvenās redaktores Gunitas Ogriņas atlaišanu ir bijis pamatots.

Bojārs žurnālistiem sacīja, ka vēl pāragri spriest par to, kā sakārtosies situācija izdevniecībā un laikrakstā "Diena", un norādīja, ka viņam personīgi vēl nepieciešams saprast jaunā īpašnieka skatījumu un zināšanas par mediju biznesu.

Bojārs arī norādīja, ka šorīt, atbrīvojot no amata Ancupovu, ir rīkojies pēc labākās sirdsapziņas un aizstāvot darbinieku intereses un patlaban viss atkarīgs no jaunā īpašnieka turpmākā izvēlētā kursa.

Laikraksta "Diena" komentētāju nodaļas vadītāja Madara Fridrihsone sacīja, ka diezin vai sagaidāms masveida laikraksta žurnālistu demaršs: katram žurnālistam tas ir individuāls lēmums - turpināt strādāt šai izdevumā vai nē, taču Fridrihsone apliecināja, ka viņa, visticamāk, pārtrauks darba attiecības ar laikrakstu "Diena", jo, viņasprāt, arī jaunā īpašnieka Koziola draugam Šleseram varētu nepatikt Fridrihsones profesionālā darbība.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Koziolam jau ir izdevēja pieredze. SIA "Žurnāls", kas 100% piederēja Koziolam, no 2006.gada 17.februāra līdz 2007.gada 20.aprīlim izdeva žurnālu "Republika.lv". Kopumā klajā nāca mazliet pāri 60 žurnāla numuriem.

Koziols dzimis 1963.gada 24.augustā Rīgā. 1981.gadā beidzis Rīgas 39.vidusskolu, bet 1986.gadā - Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot ģeogrāfa-pasniedzēja kvalifikāciju, liecina LETA arhīva informācija.

Koziols aktīvi darbojas gan biznesā, gan politikā. Viņš no 1995.gada oktobra bijis "Varner Baltija" projektu vadītājs Latvijā, bet 1997.gadā - nekustamo īpašuma pārvaldes direktors "Varner Hakon Invest". Savukārt no1994.gada decembra līdz 1998.gada novembrim Šlesers ir bijis SIA "Varner Baltija" ģenerāldirektors (piederējušas 20% "Varner Baltija" akciju), bet no1996.gada novembra līdz 1998.gada septembrim - SIA "Varner Hakon Invest" ģenerāldirektors.

Koziols 2000.gada jūlijā kopā ar Arnoldu Laksu nodibināja konsultāciju firmu SIA "Mērķkapitāla komercsabiedrība", kuras mērķis bija ieguldīt Ls 400 000 "Krājbankā". 2000.gada decembrī akcionāru pilnsapulce atkārtoti ievēlējusi Koziolu par AS "Latvijas Krājbanka" padomes locekli, bet 2001.gada janvārī - par AS "Latvijas Krājbanka" padomes priekšsēdētāju.

2002.gada nogalē viņš iecelts par ekonomikas ministra Jura Lujāna padomnieku investīciju piesaistes, tirdzniecības un ostu jautājumos. 2004.gada janvārī ievēlēts par jaunizveidotās Latvijas Hokeja savienības prezidentu.

2005.gada decembrī Koziols atstājis "Zaķusala Estates" valdes priekšsēdētāja amatu pēc tam, kad 50% uzņēmuma kapitāldaļu iegādājās SIA "Merks", viņš turpina darbu "Zaķusala Estates" valdē.

2007.gada jūnijā Koziols atkāpies no hokeja kluba "Rīgas 2000" prezidenta amata. No 2008.gada oktobra līdz.2009.gada martam bijis AS "Hokeja kluba "Dinamo Rīga" valdes priekšsēdētājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Koziols1993.gadā bijis partijas "Latvijas ceļš'' (LC) biedrs - dibinātājs. Viņš vairākkārt ziedojis ievērojamas summas gan LC, gan partijai "Jaunais laiks" un Latvijas pirmajai partijai. 2004.gadā viņš izstājies no LC".

Savulaik, 2004.gadā, mediji ziņoja, ka Koziols un Šlesers, savulaik izkārtojot SIA "Ķīpsalas saules akmens" būvniecības projektu un vēlāk to pārdodot būvniekam, katrs saņēmuši 900 000 eiro (630 000 latu).

Koziols vairākkārt minēts dažādos Latvijas miljonāru sarakstos.

Jau ziņots, ka SIA "Dienas Mediji" galvenais redaktors Bojārs šorīt no amata atbrīvojis laikraksta "Diena" galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla "Diena.lv" galveno redaktori Gunitu Ogriņu.

Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk "Dienā" ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Kā ziņots, Ancupovs un Zaļūksnis amatos tika iecelti 12.jūlijā.

Bojārs savu lēmumu pamatoja ar "Dienas Mediju" darbinieku 29.jūlija iesniegumu AS "Diena" padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un AS "Diena" valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz "Dienas" zīmolu, aicinājuši nekavējoties no amatiem atbrīvot Ancupovu, Ogriņu un Zaļūksni.

Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2.augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.

"Es nevaru riskēt ar 200 cilvēku reputāciju, ar laikraksta un uzņēmuma zīmolu, tikai tāpēc, ka "Diena" administratīvā vadība, iespējams, bijusi pavirša laikraksta redakcijas jaunās vadības izvēlē, turklāt par šiem lēmumiem nav bijusi pietiekama komunikācija ar darbiniekiem," skaidro Bojārs. "Man kā "Dienas Mediju" galvenajam redaktoram ar nožēlu jāatzīst, ka Ancupovs līdz pat šim brīdim nav centies saprasties ar redakciju un strādāt vienotā komandā, kas atstāj negatīvu iespaidu uz uzņēmuma mikroklimatu un laikraksta attīstību. Savukārt Ogriņa nav apliecinājusi, ka ir laba profesionāle."

Bojārs norāda, ka Zaļūksnim tiek dota iespēja sevi pierādīt, jo šajā cilvēkā viņš redz gan degsmi rūpēties par laikraksta nākotni, gan spēju sastrādāties ar ilggadējiem "Dienas" darbiniekiem.

Bojārs arī informē, ka laikraksts "Diena" līdz Saeimas vēlēšanām laikraksta lappusēs nepaudīs jelkādu savu politisko pozīciju. Laikraksta otrā lappuse vairs netiks publicēta ierastajā izskatā, tā piedāvās platformu un diskusiju vietu ikvienai politiskai partijai, kas kandidē Saeimas vēlēšanām.

Kā ziņots, jūlijā notika būtiskas izmaiņas "Dienas" koncernā, plašsaziņas līdzekļos radot kārtējās runas, vai britu Roulendu ģimene ir patiesie laikraksta īpašnieki. Trīs saistībā ar šīm aizdomām visbiežāk pieminētie ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle un partijas LPP/LC vadītājs Šlesers. Tomēr viņi pagājušajā nedēļā publiski noliedza savu saistību ar "Dienu".

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais