Turpinot izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu, prokuratūra šodien Rīgas apgabaltiesā pieteica lūgumu uzlikt arestu sešiem digitālās televīzijas raidītājiem ar aprīkojumu, kā arī ciparu televīzijas galvas stacijai.
Minētās aparatūras vērtība lēšama vairāku miljonu latu apmērā.
Kā aģentūrai LETA stāstīja advokāts Jānis Rozenbergs, raidītāji, kurus prokuratūra lūdza arestēt, pieder uzņēmumam "Hannu Digital" un patlaban atrodas televīzijas tornī Zaķusalā un nodrošina digitālās televīzijas apraidi Rīgas reģionā. Arī prokuratūra to nenoliedz.
Prokuratūra uzskata, ka aparatūra ir arestējama, jo tā iegūta noziedzīgā ceļā, izmantojot fiktīvus līgumus.
Kā aģentūrai LETA skaidroja valsts apsūdzības uzturētāji digitālās televīzijas pamata krimināllietā, aparatūras noziedzīgā iegūšana esot izpaudusies tā, ka nauda, par kuru tā tika iegādāta, bija izkrāpta no "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC). Apsūdzībā šīs tehnikas iegāde esot kvalificēta kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Par minēto prokuratūras lūgumu procesa dalībnieki šodien vēl neizteicās. Viņu viedokli tiesa plāno uzklausīt 9.augustā. Savukārt nākamā tiesas sēde gaidāma rīt, 4.augustā, plkst.10.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā šodien pēc pusotra mēneša pārtraukuma atsāka izskatīt tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu.
Neviens no 20 apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.
Kā ziņots, krimināllieta saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma DLRTC un ārzonas kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta - par krāpšanu un pēc KL 195.panta - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.