Finanšu ministrs Einars Repše (JL) "Parex bankas" akcionāru pilnsapulces lēmumu vērsties tiesā pret bijušajiem akcionāriem vērtē kā drosmīgu un principiālu soli, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.
Ministrs uzsver - ja ir pamats, tad ir nepieciešams vērsties tiesā, jo valsts iztērējusi ievērojamus līdzekļus un netiešā veidā būtiski palīdzējusi arī bijušajiem īpašniekiem un amatpersonām, lai glābtu banku un noguldītājus. Gadījumā, ja tiks konstatēti pārkāpumi vai pretenzijas pret iepriekšējo valdes locekļu darbību, izvērtējot amatpersonu rīcību, tad "katram par to būs jāatbild".
Ja patreizējā padome uzskatījusi, ka prasībai ir pamats, tas ir jāizvērtē tiesai. Valdība savukārt padomes lēmumu atbalsta, norāda Repše.
Viņš akcentē, ka pašlaik nekas vel nav nokavēts, lai attiecīgo prasību izvērtētu tiesā.
"Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus," biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja "Parex bankas" Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča. Viņa norāda, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu detalizētas un kompetentas analīzes, ko bankas uzdevumā ir veikuši gan Latvijas, gan starptautiska mēroga finanšu un juridiskie konsultanti - Londonas advokātu birojs "Herbert Smith LLP", Londonas auditorfirma "KPMG LLP" un Latvijas zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns".
"Būtiski, ka, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi tikuši slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi būtiski likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus. Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un paredz arī valdes locekļu atbildību par zaudējumiem, ko tie ar savu darbību vai bezdarbību nodarījuši attiecīgajai kapitālsabiedrībai. Tādēļ bankai ir tiesības vērsties tiesā pret attiecīgajiem bijušajiem valdes locekļiem, prasot atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus," apgalvo Zinkeviča.
Vienlaicīgi celtās prasības ietvaros banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
Kā informē Zinkeviča, "Parex banka" nevar atklāt summu, kādu prasīts atlīdzināt, jo Kargins un Krasovickis ir bankas klienti un summas atklāšana varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane atzinīgi vērtē "Parex bankas" padomes vēršanos tiesā un prasības celšanu pret bankas bijušajiem akcionāriem, kas ļaus "taisnīgi un atbilstoši likumam izvērtēt bijušo bankas akcionāru atbildību".
Kargins biznesa portālam "Nozare.lv" atteicās sniegt komentārus, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, "Parex banka" tiesā nav iesniegusi oficiālu iesniegumu. Kargins vien piebilda, ka "Parex bankas" paziņojums par vēršanos tiesā pret viņu un Krasovicki ir "presings".
"Viņi nevēlas, lai mēs saņemtu no valsts naudu, kas mums pienākas," sacīja bijušais bankas akcionārs.
Jau ziņots, ka valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.
Patlaban "Parex bankas" 76,6% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.