NRA pēta: Latvijā nodzeras nožēlojamās dzīves dēļ

 
©Lauris Vīksne/ F64 Photo Agency

«Nabagi dzer aiz bēdām,» saka narkologs Jānis Strazdiņš. Aglonas novada domes izpilddirektore Ineta Poga atsaucas uz pētījumiem, kuros teikts, ka cilvēks iedzerot izjūt kaut īslaicīgu eiforiju, kas viņam ļauj tādā – veselību postošā – veidā aizmirst nomācošo, mokošo ikdienu. Mācītājs un atkarību terapeits Māris Ķirsons pirms vairākiem gadiem Latvijas narkologiem teicis – attīstītajās valstīs cilvēki dzer aiz labas dzīves, Latvijā un tai līdzīgajās – sliktas dzīves dēļ.

Vācijā ļauj dzert kontrolēti

Vācijā arī alkoholiķiem tiek nodrošinātas cilvēka cienīgas vecumdienas. Ir vairāki pansionāti, kuros dzīvo seniori alkoholiķi, un pieprasījums pēc tādām iestādēm palielinoties. Viss pansionāta kontingents nav alkohola atkarīgie, viņus procentuāli mazā skaitā izmitina starp parastiem veciem cilvēkiem. Vecīšiem radikāla alkoholisma ārstēšana nav ieteicama. Tā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tāpēc Vācijā seniorus alkoholiķus no pudeles cilāšanas mēģina atradināt, ieinteresējot ar citām nodarbēm. Dzert grādīgas dziras viņi drīkst, bet kontrolēti. Iepriekšējā dzīvē izdzēri pusotru pudeli dienā? To pašu piedāvās arī pansionātā, bet alkohola daudzumu sadalīs tā, lai pietiktu visai dienai, nevis dažām stundām. Stipro alkoholu tur nedod.

Alkoholiķi ar stāžu var izvēlēties - vai nu dzert līdz baltajām pelītēm, bet ārpus pansionāta, nepieskatīti, neaprūpēti, vai arī pakāpeniski samazināt izdzertā alkohola daudzumu un turpināt dzīvot cilvēcīgos apstākļos.

Lai nepieved alkoholu!

Aglonas novada domē pirms pāris nedēļām izraisījās diskusija, vai vajadzētu liegt autoveikalam pieturēt sociālās aprūpes centra Aglona tuvumā, jo pansionātā dzīvojošie cilvēki iegādājas alkoholu un pēcāk uzvedas ne pārāk piedienīgi.

Deputāti izteica viedokļus, tomēr autoveikals piegādā preces citiem novada iedzīvotājiem, pansionāta klienti nav vienīgie, un pašvaldībai ir nepieciešami juridiski korekti argumenti, lai mainītu autoveikala maršrutu. Tālab deputāti, kuri gribēja cīnīties ar pansionātā dzīvojošo cilvēku alkohola problēmām ar tāda veida aizliegumu, tika uzklausīti, bet ne vairāk.

Dzērāji pansionātos nav tikai Aglonas novada problēma, saka I. Poga. Pansionātos daudzi nonāk tieši savu slikto ieradumu dēļ un nebūt ne cilvēki cienījamā vecumā, bet jau daudz jaunāki. Dzeršana ir viens no tādiem ieradumiem. Laukos jo īpaši.

Plosto bagātie un nabagi

Pērn Neatkarīgā uzklausīja narkoloģi Ilze Stankeviču, kura sacīja, ka arvien vairāk senioru kļūst alkohola atkarīgie. Tie, kuriem ir lielākas pensijas, pērk ugunsūdeni un dzer. Narkologs J. Strazdiņš ar nožēlu saka - Latvijā ir otrs augstākais alkohola patēriņš Eiropā. Jā, bagātākie Latvijas seniori dzer no bezdarbības, bet nabagi dzer aiz bēdām un nepavisam ne kvalitatīvu alkoholu. Niecīgo pensiju dēļ pērk lētus draņķus - zemas kvalitātes alu un iekrāsotus, saldinātus, lētus kokteiļus.

Senioru mierinājums - glāzītē

Citās valstīs veikti pētījumi liecina, ka 2/3 alkoholiķu par tādiem kļuvuši vēl darbspējas vecumā un viena trešdaļa - pensijas gados. Piemēram, Amerikā 13 procentu vīriešu un divi procenti sieviešu, kas vecāki par 65 gadiem, lieto vairāk nekā divas devas alkohola dienā. Nav grūti uzminēt, kāpēc. Aktīvās darba gaitas beigušās, tas izraisa stresu, jo mainās dienas režīms. Gados vecākie cilvēki nereti cieš hroniskas sāpes, kļūst nespējīgāki, vientuļāki vai pat nonāk izolācijā. Konstatēts, ka alkoholu vairāk lieto nestrādājoši pensionāri.

Latvijā uzskata, ka senioriem alkohola lietošanas un alkohola atkarības izplatība samazinās līdz ar vecuma palielināšanos, kas ir saistīts ar biežāku veselības stāvokļa pasliktināšanos gados vecāko iedzīvotāju vidū. Sak’, viņiem jau ir slimību buķete, kur nu ar tādu veselību varētu plostot. Var gan. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījums liecina, ka Latvijā pirms dažiem gadiem stipros alkoholiskos dzērienus vairāk lietoja vecāka gadagājuma sievietes salīdzinājumā ar jaunākām.

SPKC Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā sacīts: neskatoties uz to, alkohola lietošanas problēmas var ilgt visas dzīves garumā, atsevišķu cilvēku vidū alkohola lietošana var palielināties tieši vēlākā dzīvēs laikā, bieži pēc būtisku dzīves apstākļu maiņas (piemēram, dzīvesbiedra zaudēšana, došanās pensijā).

Reibst kā ods, bet sekas traģiskas

Vecākā gadagājuma cilvēki ir vājāk aizsargāti pret alkohola iedarbību, viņi noreibst ātrāk, un ir palielināts risks gūt traumas. Alkohola ilggadēja lietošana var nodrošināt augstāku ļaundabīgo audzēju risku, arī paaugstinātu pašnāvību risku.

Diemžēl alkohola lietošanas traucējumu diagnosticēšana vecāka gadagājuma cilvēkiem var būt apgrūtināta, jo alkohola lietošana un ar to saistītie veselības traucējumi var tikt sajaukti ar novecošanas pazīmēm. Tāpēc cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, vajadzētu veikt alkohola un citu atkarības izraisošo vielu skrīningu, īpašu uzmanību pievēršot pacientiem, kuri lieto medikamentus. Cik ir ģimenes ārstu, kuri savus pacientus nosūta uz šādām pārbaudēm? J. Strazdiņš uzreiz norāda - analīzes maksā naudu, iedarbīgs medikaments, kas noņem tieksmi pēc alkohola, maksā 67 eiro. Toties ir pieejams zemas kvalitātes alus un lēti kokteiļi.