Advokāti paveikuši visu iespējamo "Senator" aizstāvības kontekstā, atzīst kuģa īpašnieks

Pēc viņa teiktā, "Senator" advokāti paveikuši visu iespējamo, lai atspēkotu Norvēģijas Augstākās tiesas prokurora un viņa palīga iepriekš paustos argumentus un aizstāvētu zvejas kuģa intereses. "Mūsu advokāti ir izdarījuši visu iespējamo, kas bija viņu rokās un no viņiem atkarīgs. Izskatās, ka arī visus pretargumentus izdevās atspēkot ļoti veiksmīgi," teica Pildegovičs, piebilstot, ka "Senator" advokātu argumenti bija strukturēti, skaidri un loģiski un labāk sagatavoties neesot bijis iespējams.

Viņš atzīmēja, ka pēdējā tiesas sēdē ceturtdien abas puses bija sagatavojušas savas pēdējās piezīmes un mēģināja atbildēt uz otras puses argumentiem.

Pēc Pildegoviča teiktā, Norvēģijas Augstākās tiesas prokurors un viņa palīgs rosinājuši Norvēģijas Augstāko tiesu nodot šo lietu otrreizējai caurskatīšanai otrās instances tiesā jeb Norvēģijā tā sauktajā Apelācijas tiesā, tādējādi, Pildegoviča ieskatā, iespējams, mēģinot atlikt tiesas spriedumu uz nenoteiktu laiku. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tā notiks, viņš piebilda.

Kuģa īpašnieks arī pastāstīja, ka šīs dienas sēdē kārtējo reizi tika pieminēts arī 1920. gadā Parīzē parakstītā Svalbāras līguma ģeogrāfiskais tvērums jeb tas, cik tālu no Svalbāras krastiem sniedzas līguma nosacījumi, kas ir būtiski "Senator" lietas kontekstā.

Pēc viņa teiktā, tālāk atlicis sagaidīt Norvēģijas Augstākās tiesas spriedumu pēc trīs līdz četrām nedēļām. "Norvēģiem mazākais ļaunums būtu piekrist tam, ka krabis nav sēdošā suga un uz to neattiecas starptautisko tiesību normas kā uz šelfa resursu, tas droši vien viņiem būtu pareizākais," sprieda Pildegovičs, pieļaujot, ka Norvēģijai būtu daudz lielāki zaudējumi, ja šī lieta tiktu pārcelta uz starptautiskām tiesām ārpus Norvēģijas un tās lemtu, ka pārējām valstīm ir tādas pašas tiesības uz Svalbāras reģionā esošajiem dabas resursiem kā Norvēģijai.

Viņš atturējās prognozēt, kāds attiecīgajā lietā varētu būt Norvēģijas Augstākās tiesas spriedums.

Pildegovičs piebilda, ja Norvēģijas Augstākā tiesa nolems, ka sniega krabis ir migrējoša suga un nepamatoti diskriminētas "Senator" tiesības zvejot sniega krabjus Svalbāras ūdeņos, kuģis varēs atsākt zveju un tam būs iespēja pieprasīt Norvēģijai kompensāciju par dīkstāvē aizvadīto laiku. Par kompensācijas apmēru gan varētu būt atsevišķa tiesas prāva. Pēc viņa sacītā, "Senator" īpašniekam, uzņēmumam SIA "North Star LTD" kuģa dīkstāves dēļ 2,5 gadu laikā ir radušies "miljonu desmiti" lieli zaudējumi.

LETA jau vēstīja, ka pērn Norvēģijas Augstākās tiesas sēde arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa "Senator" lietā notika piecu tiesnešu sastāvā, un tajā nebija vienprātības. Tāpēc tiesa izlēma šo lietu skatīt atkārtoti janvāra vidū plašākā - 11 tiesnešu - sastāvā.

Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017. gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA "North Star LTD" piederošu zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920. gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.