Dabas parka "Daugavas loki" konsultatīvā padome nolēmusi veidot jaunu nacionālo parku pašreizējo dabas parku "Daugavas loki" un "Augšdaugava" teritorijās, šodien ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".
Pašlaik gan ir tikai liela Daugavpils un Krāslavas novada iedzīvotāju un pašvaldību ieinteresētība iegūt savām teritorijām šo statusu, saka Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācijas direktore Anda Zeize.
Pēc konsultatīvās padomes pārstāves Jolantas Bāras teiktā, ideja par nacionālā parka izveidi ir radusies sen, vienlaikus ar dabas parka "Daugavas loki" izveidošanu 1990.gadā. Tomēr tajā laikā tas nebija iespējams, jo vajadzēja izveidot atsevišķu nacionālā parka administrāciju un nokārtot citas formalitātes. Vēlāk doma par nacionālo parku radās vairākkārt, bet punktu šajā jautājumā pielika iedzīvotāji, kuri "Daugavas loku" dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā pavasarī atkārtoti ierosināja ideju par nacionālā parka izveidi. Tad dabas parka "Daugavas loki" konsultatīvā padome ideju izskatīšanai iesniedza Daugavpils novada domē.
Līdz ar nacionālā parka izveidi nav paredzēts būtiski mainīt esošos noteikumus, jo to plānots veidot jau esošo aizsargājamo dabas teritoriju robežās, uzsver Bāra. Vienīgi nelielas izmaiņas tiek paredzētas nesen sagatavotā dabas aizsardzības plāna projektam - dabas parkam "Daugavas loki". Jaunās izmaiņas saistītas ar konkrētu dabas vērtību aizsardzību un attīstības nodrošināšanu apdzīvotajās vietās, atvieglojot iepriekš izdotos noteikumus.
Tagad nacionālā parka teritorijas ciemiem tiks piedāvāta iespēja izveidot neitrālās zonas - tas nozīmē, ka tur tiks noņemti esošie ierobežojumi. Tāpēc iedzīvotāji nacionālā parka teritorijā būs tikai ieguvēji. Un tas palīdzēs veicināt teritorijas attīstību un dabai draudzīgos uzņēmējdarbības veidus, sniedzot iespēju arī pašiem iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.
Bāra skaidro, ka nacionālā parka statusa piešķiršana pašreizējam dabas parkam "Daugavas loki" un aizsargājamo ainavu apvidum "Augšdaugava" dos iespēju piesaistīt lielāku tūristu plūsmu. Bet Daugavpils novada pašvaldībai tā būs iespēja īstenot kopīgus projektus ar Baltkrievijas nacionālo parku, kas atrodas pierobežas reģionā. Tāpat tas atvieglos iespēju iegūt Eiropas Savienības vai globālo vides fondu līdzekļus dabas aizsardzībai, ilgtspējīgai attīstībai, tūrisma infrastruktūras attīstībai, ainavas kopšanai un iedzīvotāju vides apziņas veidošanai.
Jau tagad apmeklētājiem apskatei ir pieejami daudzi labiekārtoti objekti - dabas takas, skatu torņi, veloceliņi un Slutišķu vecticībnieku sādža.
"Latvijā ir daudz dabas parku, bet tikai četri nacionālie parki, tāpēc piektā nacionālā parka statuss nodrošina augstāku pazīstamību. Nacionāla parka statuss ir kā ordenis aizsargājamai dabas teritorijai," atzīst Bāra.
Lai sagatavotu priekšlikumu par nacionālā parka izveidi, priekšā ir ļoti nopietns darbs, jo jāizvērtē parka lietderība gan no dabas aizsardzības, gan uzņēmējdarbības, gan no iedzīvotāju dzīvesveida, gan no daudziem citiem aspektiem, piebilst Zeize. Nacionālā parka statusu dabas teritorijām piešķir ar attiecīgu likumu. Pašvaldībām vispirms priekšlikums jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei, tad pozitīva vērtējuma gadījumā Vides ministrijai būs jāsagatavo attiecīgs likumprojekts un par to jābalso Saeimai.