Izmantojot nepilnības likumdošanā, VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) jau otro gadu mežus izzāģē pēc īpašas metodes - rindojot kailcirtes vienu pie otras. Pret to kā nepārdomātu rīcību iestājies Valsts meža dienests, kas prasa, lai tiktu veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums, tā šodien ziņo Latvijas televīzijas raidījums "De facto".
Talsu novadā pie Mordangas un arī Jaunpiebalgā lielas, viena vecuma mežu audzes kļuvušas par lieliem klajumiem. Kurzemē cirsmas ir pie Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas ar 16 ezeru sistēmu un Eiropas nozīmes piejūras kāpu.
Talsu rajona Ģibuļu pagasta Mordangas un arī vairāki simti Jaunpiebalgā dzīvojošie LVM pieprasījuši paskaidrojumus. Ģibuļu pagasta iedzīvotāju pārstāvis Pauls Bulavs "Mēs gribam, lai LVM pasaka, ka viņi šo procesu kontrolē. Svarīgi, ka nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas var radīt problēmas ilgtermiņā." Mordangā mežu izzāģēšana apturēta un, šķiet, pirmo reizi LVM vēsturē pirms darbu turpināšanas notiks sabiedriskā apspriešana.
Latvijas ekonomikas un kokrūpnieku glābšanai, valdība divos pēdējos gados atļāva cirst krietni vairāk koku nekā iepriekš. Un ja līdz šim vidēji ik gadu ļāva izcirst ap 13 000 ha meža, tad šajos divos gados tas ir teju divreiz vairāk - apmēram 24 000 ha. Tomēr ne cērtamais koku apjoms, bet tieši veids, kā tas tiek darīts, licis apšaubīt šīs rīcības ilgtspējību. Izcirstās platības sākušas rindoties viena aiz otras, Latvijas kartē iezīmējot lielus tukšus laukumus.
Valsts Meža dienesta direktors Jānis Kinna raidījumam atklāj: "Tas sākās pirms diviem gadiem, kad, nerunājot ar sabiedrību, LVM sāka lietot šo cirsmu koncentrācijas metodi, atsaucoties uz tīri ekonomiskiem aprēķiniem. Jau pirms gada mēs brīdinājām LVM, ka sabiedrībai nebūs pieņemams šāds veids un ka būs protesti, un nu tie ir sākušies. Šeit pēc būtības jautājums ir likumdošanā un mežu politikas jautājuma pārskatīšanā."
Pieminētie likumi kailcirtes ļauj veidot ne vairāk kā desmit hektāros, bet tomēr nekur nav aizliegts nākamo kailo meža pleķīti nolikt tieši blakus iepriekšējam. Un tā, rindojot tos vienu aiz otra, faktiski kailie, izcirstie laukumi mežu masīvos kļūst aizvien lielāki. Neilgu brīdi šādu praksi īstenoja arī padomju gados.
"LVM Mežs" direktors Edvīns Zakovics skaidro, kādēļ LVM pie šīs metodes atgriezušies: "Pirmkārt ekonomiskais aspekts - mūsu kontraktoriem, cilvēkiem, kas pie mums ņem darbu, samazinās tās izmaksas, ko viņi veic. Otrkārt - pirms darbu ieviešanas veicām arī ekoloģisko izvērtējumu un secinājām, ka traucējumi katru gadu ir lielāki nekā visu nocērtot vienā reizē. Un vēl ir ietaupījums uz degvielu - ap 3 miljoniem litru rēķinot uz visu valsti."
"Tie, kas ir vērtējuši sākotnējo ietekmi uz vidi, ir paši uzņēmuma mežsaimniecības cilvēki. Tomēr LVM rīcības atbilstību labai mežistrādes praksei šobrīd apšauba pat Valsts Meža dienests, kas izdod atļaujas cirst kokus. Ja runājam par sabiedrības apspriešanu, ietekmes uz vidi novērtēšanu, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu, tad mums nav tiesību pieprasīt šādus novērtējumus pirms ciršanas apliecību izsniegšanas," atzīst Kinna.
Notiekošajam nav zinātniska pamatojuma, norāda Meža dienests. Kailcirtēm kļūstot par masīvām jaunaudzēm ir augsts risks ugunsbīstamībai, kaitēkļu izplatībai un citām meža nelaimēm. Savukārt par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija nesatraucas un uzskata, ka protesti un Valsts meža dienesta iebildumi ir nepamatoti un tās ir tikai emocijas. Bet, neraugoties uz skepsi, no ministrijas beidzot izskanējis solījums jau šogad izpētīt, kas noticis tajās vietās, kur padomju gados koncentrētas kailcirtes.
Par videi draudzīgu meža apsaimniekošanu liecina FSC sertifikāts un raidījuma rīcībā ir ziņas, ka LVM nupat veiktais audits konstatējis arī šim statusam neatbilstīgu rīcību. Sertifikāta atņemšana savukārt var radīt sarežģījumus koku realizācijā. Auditoru slēdziens būs zināms pēc mēneša.