Latvijas Pensionāru federācija (LPF) nepretotos tikai pret Pasaules Bankas (PB) ierosinājumu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2016.gada par trijiem mēnešiem, nevis sešiem mēnešiem, kā to rosina PB, bet visus pārējos ieteikumus LPF kategoriski noraida.
Kā aģentūrai LETA sacīja LPF priekšsēdētāja Aina Verze, PB nevar Latvijai uzspiest, kā risināt sociālās jomas jautājumus. "Es tiešām nesaprotu, kādēļ PB nāk klajā ar priekšlikumiem, nesagaidot Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepciju "Par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti". Ja tie ir PB priekšlikumi, tad par tiem vēl var diskutēt, bet, ja tie ir norādījumi, kas valstij jāizpilda, tad tas nav pieņemami," uzsver Verze.
LPF ir sniegusi atzinumu par LM izstrādāto koncepciju, kurā norādītas iebildes, kas atšķiras no LM viedokļa, taču kopumā LPF atbalsta LM koncepciju.
Verze uzskata, ka PB savus priekšlikumus vajadzēja sniegt tikai pēc tam, kad tā būtu iepazinusies ar LM koncepciju, ko LM valdībā ir jāiesniedz līdz 30.jūnijam.
Kā ziņots, Pasaules Banka (PB) Latvijas valdībai piedāvā būtiskas izšķiršanās un sāpīgus risinājumus sociālajā jomā, ko varētu īstenot turpmākajā budžeta deficīta mazināšanā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.
Piektdien darbu Latvijā beidz PB pārstāvji, kuri prezentējuši savu redzējumu un rekomendācijas budžeta izdevumu samazināšanai. Finanšu ministrija (FM) līdz šim vien apstiprinājusi, ka PB misija ir iesniegusi Latvijai daļu no gala ziņojuma sākotnējā projekta par publisko izdevumu analīzi sociālajā, veselības aprūpes un publiskās pārvaldes jomā. Atsevišķas ziņojuma projekta sadaļas, piemēram, izglītības jomā, vēl tiek izstrādātas.
Ziņojums un tajā ietvertie PB priekšlikumi un rekomendācijas tiks pārrunātas PB misijas laikā, un gala ziņojumu PB plāno iesniegt Latvijai jūlija sākumā. Pašlaik ziņojuma projekts pēc PB lūguma ir ierobežotas pieejamības, informēja FM Komunikācijas daļas vadītāja Baiba Melnace.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti, viens no PB piedāvājumiem paredz, ka Latvijas valdība pensijām varētu piemērot progresīvo nodokli, ņemot vērā pensiju straujo pieaugumu ekonomiskās izaugsmes laikā līdz 2008.gadam, tādējādi valstij atgūstot daļu šajā periodā veikto sociālo maksājumu.
PB ierosina, ka valdībai vajadzētu galvenokārt koncentrēties uz iedzīvotājiem, kuri pensijā devušies nesen un no kuriem vairums ir darba spējīgi. Samazinot pensijas neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, valsts gadā spētu ietaupīt līdz pat 85 miljoniem latu.
Tāpat PB ierosinājusi apsvērt iespēju atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, kas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Vēl viens priekšlikums paredz, ka valdībai vajadzētu indeksēt pensijas, kas, ņemot vērā patēriņa cenu samazinājumu, nozīmētu arī pensiju samazināšanu. Ja pensijas tiktu indeksētas attiecībā pret deflāciju, tad valsts varētu ietaupīt, pirmajos divos gados izdevumus samazinot par 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valdība varētu apsvērt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, pat ja īstermiņā tas neveicinātu fiskālos ietaupījumus, lai vidējā termiņā samazinātu pensiju deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā. PB piedāvā, ka pensionēšanās vecums no 2015.gada varētu tikt palielināts par sešiem mēnešiem gadā.
Latvijas valdībai vajadzētu pieturēties pie plāna atjaunot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. Laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam samazinot iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 6% līdz 2%, samazinājusies arī nodevu bāze privāto pensiju fondu menedžeriem. PB norāda, ka šī iemesla dēļ daļa fondu menedžeru varētu pamest tirgu, samazinot konkurenci un palielinot kontu administrācijas maksas.
Tāpat valdībai PB skatījumā vajadzētu atjaunot fiksētu bērnu kopšanas pabalstu sistēmu, kurā visi divus mēnešus līdz divus gadus veco bērnu vēcāki varētu saņemt fiksētu pabalstu no valsts sociālo pabalstu budžeta. PB ierosina, ka fiksēts bērnu kopšanas pabalsts varētu saglabāties pašreizējā līmenī, proti, 50 latu un 30 latu apmērā par attiecīgi bērna pirmo un otro gadu, vai pabalsts pirmajā gadā varētu tikt paaugstināts līdz 100 latiem.
Vēl viens no priekšlikumiem paredz, ka valdībai vajadzētu apsvērt iespēju maksāt pilnu bērnu kopšanas pabalstu neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai ir bez darba.
LETA jau ziņoja, ka Pasaules Banka par nevajadzīgiem tēriņiem Latvijas izglītības sistēmā uzskata finansējumu speciālajai izglītībai un sporta programmām.