Staķe: RAPLM nebūs parlamentārā sekretāra

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) nebūs parlamentārā sekretāra, aģentūrai LETA pastāstīja ministre Dagnija Staķe (ZZS).

Staķe arī nenoliks uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku savu Saeimas deputātes mandātu.

"Esmu secinājusi, ka dienās, kad kā deputāte piedalīšos Saeimas komisiju un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas sēdē, vajadzības gadījumā varēšu ierasties arī uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi, ar kuru RAPLM visciešāk sastrādājas," teica Staķe.

Patlaban Staķe Saeimā strādā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, viņa ir Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja un strādā arī Sociālās drošības apakškomisijā

Staķe darbojas arī sešās deputātu sadarbības grupās - ar Armēnijas parlamentu, Dienvidkorejas parlamentu, Krievijas parlamentu, Ķīnas parlamentu, Taivānas parlamentu, Tunisijas parlamentu, kā arī Sieviešu deputātu grupā sadarbībai ar citu valstu parlamentārietēm.

Jaunā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre arī apgalvoja, ka viņai nebūs sava preses sekretāra, jo bez tā labi iztikusi, būdama labklājības ministre.

Staķe vēl neesot izlēmusi, ko aicinās par sava biroja vadītāju un padomniekiem. "Informācijas tehnoloģiju jomā man noteikti būs nepieciešams padomnieks, jo pati šajā jomā nejūtos pietiekami spēcīga," teica Staķe.

Kā LETA jau ziņoja, šodien Saeima ar pārliecinošu balsu pārsvaru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā iecēla Saeimas ZZS frakcijas deputāti Dagniju Staķi.

Par Staķi balsoja 48, pret - 24, bet pieci deputāti atturējās. Par Staķi balsoja visi koalīcijas un ārpusfrakcijas deputāti, bet pret bija "Saskaņas centrs", LPP/LC un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Balsojumā nebalsoja Tautas partijas frakcijas deputāti, tādējādi nodrošinot Staķei stabilu atbalstu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), iepazīstinot ar Staķi kā pašvaldību ministru kandidāti, uzsvēra, ka viņa valdības laikā "mēģinājumi pagriezt atpakaļ novadu reformu nenotiks".

Staķe pēc apstiprināšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka viņa noteikti vēlas doties uz reģioniem un iepazīties ar situāciju uz vietas, kā dzīvo cilvēki. Vienas no pirmajām vizītēm būšot Rojā un Alojā, kur novados ietilpstošās pašvaldības vēlas sadalīties.

Staķe vēlas paātrināt Eiropas strukturālo fondu apgūšanu, tādējādi esot cerība samazināt bezdarbnieku skaitu. "Darīšu ikdienas darbu un visu, kas manos spēkos," sacīja Staķe.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amats valdībā kļuva vakants pēc tam, kad par aiziešanu no valdības koalīcijas paziņoja Tautas partija (TP) un demisijas rakstu iesniedza Edgars Zalāns (TP).

Staķei jau ir pieredze darbā valdībā, iepriekš viņa ir bijusi labklājības ministre, kā arī vairākus gadus vadījusi Tumes pašvaldību un bijusi Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja.

Staķe ir dzimusi 1951.gada 3.septembrī Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā. 1970.gadā beigusi Rīgas Pedagoģiskās skolas Mūzikas nodaļu, iegūstot dziedāšanas skolotājas pamatskolā kvalifikāciju. 1981.gadā Staķe beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu, iegūstot mūzikas un dziedāšanas vidusskolas skolotāja kvalifikāciju. 1999.gadā Staķe beigusi Latvijas Universitāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu. 2005.gadā sākusi mācīties doktorantūrā Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē, apgūstot sociālās zinātnes Socioloģijas katedrā.

Staķe ir strādājusi par dziedāšanas skolotāju Mārupes vidusskolā, par mūzikas metodikas un diriģēšanas pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūtā, par mūzikas metodikas pasniedzēju un pedagoģiskās prakses vadītāju Rīgas Pedagoģiskajā skolā.

1994.gadā Staķe tika ievēlēta par Tumes pagasta padomes priekšsēdētāju, 1997.gadā viņa tika atkārtoti ievēlēta par Tumes pagasta padomes priekšsēdētāju, no 1997. līdz 2002.gadam Staķe bija Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja, 2001.gada martā tika ievēlēta par Tumes pagasta padomes priekšsēdētāju, 2002.gadā Staķe bija Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja.

2002.gada novembrī Saeima apstiprināja Staķi labklājības ministra amatā Einara Repšes (JL) valdībā. Staķe ir bijusi labklājības ministre arī Induļa Emša (ZZS) un Aivara Kalvīša (TP) valdībā.

2007.gada oktobrī Staķe iesniedza demisijas rakstu un atjaunoja deputāta mandātu Saeimā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais