Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša rādītājiem, iedzīvotāju noskaņojums attiecībā pret valsts stāvokli un tā nākotnes prognozēm ir uzlabojies, liecina „Baltic International Bank Latvijas barometra” dati. Visi pētījumā analizētie indeksi ir pakāpušies, augstākajam esot Kopējās situācijas attīstības vērtējumam un Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējumam (uzlabojums attiecīgi par 10 un 9 punktiem).
Šī gada septembrī 31 % respondentu Latvijas situācijas attīstību kopumā vērtēja pozitīvi, taču kritisku vērtējumu sniedza 53 % aptaujāto valsts iedzīvotāju. Tā rezultātā kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss mēneša laikā ir pakāpies no -32 līdz -22, kas ir augstākais rādītājs pēdējā gada laikā. Taujāti par pašreizējo valsts ekonomikas stāvokli, to atzinīgi novērtējuši 3 % respondentu. Taču kā kritisku valsts ekonomisko stāvokli norādījuši 49 % aptaujāto, no kuriem lielākā daļa ir privātajā sektorā strādājošie Latvijas iedzīvotāji.
Nedaudz pozitīvāks vērtējums sniegts jautājumā par Latvijas ekonomikas stāvokļa prognozēm tuvākā gada laikā: 17 % respondentu uzskata, ka pēc gada situācija būs uzlabojusies, bet 23 % norādījuši, ka, viņuprāt, situācija pasliktināsies. Indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi paaugstinājies no -8 uz -5, liecinot par pozitīvu tendenci.
Jautājumā par respondentu ģimenes materiālo stāvokli neapmierinātību pauda 28 %, bet 16 % aptaujāto savu materiālo situāciju vērtē pozitīvi. Turklāt nākotnes prognozēs saistībā ar ģimenes materiālo stāvokli 17 % respondentu uzskata, ka tas būs pozitīvi mainījies. Vien 11 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka stāvoklis pēc gada pasliktināsies.
Krasākās atšķirības vērojamas jautājumā par valdības darbu, ar ko apmierināti ir vien 18 % aptaujāto, un kritisku vērtējumu snieguši 75 % pētījuma dalībnieku. Visvairāk ar valdības darbu apmierināto respondentu nāk no Vidzemes reģiona, bet vismazāk - no Zemgales reģiona.
Par darba pieejamības situāciju valstī 8 % respondentu snieguši optimistisku vērtējumu, un viņu vidū pārliecinoši dominē Zemgales reģiona iedzīvotāji. Taču par negatīvu šo situāciju uzskata 58 % aptaujāto, dominējot aptaujātajiem Latgales iedzīvotājiem.