Stingrākas prasības nolietoto riepu apsaimniekotājiem varētu ieviest nākamgad

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Stingrākas prasības atkritumu, tai skaitā nolietoto riepu, apsaimniekošanas jomā varētu tikt virzītas izskatīšanai jau kopā ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Līdz ar to jau no nākamā gada 1.janvāra nolietoto riepu apsaimniekotājiem varētu tikt ieviesta garantijas naudas un apdrošināšanas prasība, norādīja ministrs. "Mēs arī aktīvi darbojamies pie depozīta sistēmas attīstīšanas kā ļoti nozīmīga līdzekļa, lai šajā procesā vairāk iesaistītu tieši sabiedrību," piebilda Gerhards. Uz norādi, ka iepriekš VARAM depozīta sistēmu vērtēja kā pārāk dārgu, Gerhards atbildēja, ka acīmredzot "ir nepieciešami daudz nopietnāki, daudz asāki mēri, lai visa šī atkritumu sistēma sakārtotos, jo droši vien ar šo labo vēlmi ir par maz".

Jautāts konkrēti par pagājušajā nedēļā sabiedrības uzmanības lokā nonākušās SIA "Riepu bloki" tālāko likteni, Gerhards sacīja, ka, ja uzņēmums nerīkosies, tad jau šonedēļ tas tiks izslēgts no ražotāja atbildības sistēmas, bet uzkrāto riepu apsaimniekošanu pārņems valsts. "Šonedēļ notiks sarunas ar visiem ražotāja atbildības sistēmas pārstāvjiem - tās ir vairāk nekā sešas kompānijas," informēja Gerhards.

Viņš apliecināja, ka valstij pilnīgi noteikti pietiks naudas, lai tiktu galā ar "Riepu bloku" uzkrātajām riepām. Šim nolūkam līdzekļi tiks rasti no iekasētā dabas resursu nodokļa, kas ir 660 eiro par tonnu. Konkrēto riepu pārstrādāšana saskaņā ar aptuvenām aplēsēm varētu izmaksāt vairāk nekā 100 eiro par tonnu, kas vienalga ir krietni mazāk par iekasējamo dabas resursa nodokli, līdz ar to valsts neko nezaudēs, uzsvēra Gerhards.

Viņš atzina, ka nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā konstatēto problēmu risināšanai normatīvais regulējums ir jāsaskaņo ar nozarē valdošajām tendencēm, ņemot vērā būtiskus faktorus, kas ietekmē tirgu, piemēram, naftas cenu krišanos un Latvijā esošo pārstrādes uzņēmumu darbības intensitāti.

Kā ziņots, Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā esošā informācija liecina, ka 2016.gada otrajā pusē Latvijā konstatēta nolietoto riepu uzkrāšanās. Lai stimulētu komersantu interesi par riepu pārstrādi, no 2017.gada 1.janvāra dabas resursu nodoklis par riepām tika divkāršots un šobrīd sasniedz 660 eiro par tonnu. Tāpat no šī gada ir mainīta sistēma dabas resursu nodokļa atbrīvojumu administrēšanai un mainīti nosacījumi tā atmaksai, dodot lielākas pilnvaras VVD kā pārraugošajai institūcijai. Līdz ar to, konstatējot pārkāpumu, VVD var atcelt piemēroto atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, skaidro ministrijā.

Attiecībā Starta ielu, kur vairākās teritorijās nelegāli tiek uzglabātas nolietotās riepas, VVD atkritumu pārstrādes operatoram SIA "Riepu bloki" ir izdevis rīkojumus veikt riepu izvešanas un pārstrādes piespiedu izpildi. Tāpat VVD ir izteicis brīdinājumu "Riepu bloki" par ražotāja atbildības sistēmas darbības apturēšanu, jo komersants nenodrošinās nolietoto riepu reģenerāciju.

Latvijā

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais