VAKARA ZIŅAS. Vita glābj no nāves nelaimē nonākušus astaiņus
Beznosacījuma mīlestību, uzticību un draudzību līdz mūža galam, tieši šīs lietas sniedz mums četrkājainie draugi. Šīs mazās un neaizsargātās suņu un kaķu dvēselītes, nonākot nelaimē, cer, ka uzradīsies kāds, kurš sniegs palīdzīgu roku un rūpes. Savu palīdzību un mīlestību novārtā atstātiem dzīvniekiem jau sešus gadus sniedz biedrības «Palīdzēsim dzīvniekiem» izveidotāja Vita Devjatņikova, kura ir izglābusi vairākus ķepaiņus, sniedzot tiem otro iespēju dzīvot.
Vienojas kopīgai dzīvnieku glābšanai
Viena no biedrības «Palīdzēsim dzīvniekiem» idejas autorēm Vita Devjatņikova jau kopš bērna kājas ir izjutusi siltumu un mīlestību pret dzīvniekiem un, pat mazai esot, palīdzēja tiem ķepaiņiem, kuri bija nonākuši grūtībās. Ideja par biedrības veidošanu dzīvnieku entuziastei radās pirms sešiem gadiem, kad kārtējo reizi pamanīja kādu nelaimē nonākušu kaķēnu. Blakus Vitas mājai atradās pussabrukusi, pamesta ēka, kurā mitinājās kaķītis, kuram bija traumēta viena no actiņām. Ieraugot slimo dzīvnieciņu, Vitas labā sirds jau zināja, ka mazo ķepaini steidzami ir nepieciešams nogādāt veterinārajā klīnikā, taču mežonīgā dzīvnieka daba glābšanas procesu sarežģīja un sievietei neizdevās tik viegli noķert ievainoto dzīvnieku. Kā izrādās, nelaimē nonākušo kaķi bija pamanījušas vēl divas sievietes, kuras tāpat kā Vita centās palīdzēt dzīvniekam. Šī sieviešu tikšanās izrādījās liktenīga, un pēc kopīgas kaķa glābšanas spēki tika apvienoti un izlemts par biedrības veidošanu. Sākotnēji sievietes centās pašu spēkiem ārstēt uz ielas atrastos kaķus, iztiekot ar saviem personīgajiem līdzekļiem, taču, slimo kaķu apjomam palielinoties, tika izlemts par biedrības izveidi.
Misija vai likteņa pirksts
Biedrības izveidotāja atklāj, ka palīdzēt dzīvniekiem ir gluži vai likteņa zīme, jo visi ievainotie dzīvnieki paši atrod Vitu. «Nekad nav bijis tā, ka es eju pa ielu un speciāli skatos un meklēju, vai kaut kur nav kāds nelaimē nonākušais. Bieži ar pārējām meitenēm runājam, ka tas ir gluži vai likteņa pirksts vai arī mums ir kāda īpaša misija, jo visi šie dzīvnieciņi paši mūs atrod. Mēs kaut kur braucam pa pilsētu, te pēkšņi izrāpo uz ceļa ezis, un tad es domāju, nu kā tā var sagadīties, ka tieši mums. Es pat, aizbraucot apkopt kapus, atgriezos ar dzīvnieku, kurš man pa taciņu sekoja. Visādas mistiskas lietas mēdz notikt,» ar savām pārdomām dalās dzīvnieku mīļotāja. Šādu atgadījumu Vita piedzīvoja arī Ziemassvētku vakarā, kad ar draudzeni braukusi mājās no koncerta. Apstājoties pie luksofora sarkanās gaismas, sievietes ievēroja, ka pāri ielai centās pārkļūt kāds kaķītis. «Kaķis pa ceļu airējās tikai ar priekšējām ķepām. Pakaļkājas bija traumētas un norauta astīte,» šaušalīgo notikumu atceras Vita, kura tobrīd, daudz nedomādama, paņēma kaķi, ielika to mašīnā un taisnā ceļā devās uz klīniku, kur minka uzreiz tika guldīts uz operāciju galda. Lai arī atveseļošanās process bija ilgstošs un diemžēl ķepainim nācās šķirties no savas astes, tomēr tagad kaķis spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Privāts arhīvs
Neesi vienaldzīgs!
Biedrības «Palīdzēsim dzīvniekiem» idejas autore ar prieku apstiprina, ka sabiedrībā cilvēki ir atsaucīgi un nepaliek vienaldzīgi, dzirdot skumjos stāstus par atrasto dzīvnieku likteņiem, taču atzīst - dzīvnieku skaits, kuriem ir nepieciešama palīdzība, diemžēl ir lielāks nekā pašreizējās iespējas. Vita atklāj arī biedrības darbības principus: «Ja mēs atrodam cietušu dzīvnieku, nekavējoties vedam pie veterināra un, kad visas nepieciešamās procedūras ir izdarītas, tad ņemam šo mīluli uz mājām, taču, protams, vietu skaits ir ierobežots, tāpēc meklējam arī pagaidu mājas caur sociālajiem tīkliem, kur ievietojam palīgā saucienus. Pagaidu mājās dzīvnieciņš paliek līdz atveseļojas, un tad ar lielu atbildību meklējam viņam īstās mājas, kur sākt jaunu un skaistu dzīvi.