Pauliņa atkāpšanās bija pārsteigums Latvijas Radio darbiniekiem

Latvijas Radio (LR) darbiniekiem LR valdes priekšsēdētāja Alda Pauliņa atkāpšanās no amata bija negaidīta un vieš vēl lielāku neskaidrību par medija tālāko darbību, aģentūrai LETA atzina LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle.

"Pauliņa kunga atkāpšanās mums bija pārsteigums. Par to tika paziņots rīta sapulcē un tas bija negaidīti. Grūti pateikt, kā tālāk risināsies notikumi. Tas ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ziņā, vai tā par LR vadītāja vietas izpildītāju nozīmēs kādu no esošajiem LR valdes locekļiem, iekams tiks rasts cits risinājums, vai tiks izsludināts konkurss uz LR valdes priekšsēdētāja amata vietu. Iespējams tiks iecelts prokūrists, vai būs kāds cits juridisks risinājums. Mēs to nevaram prognozēt," teica Paegle.

Viņa sacīja, ka nevar komentēt piemērotāko LR valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, jo ir būtiska arī pašu potenciālo amata kandidātu izšķiršanās par labu šim amatam.

Paegle norādīja, ka līdzšinējā LR valdes darbā bija problēmas un savstarpējas nesaskaņas. "Būtu gribējies, lai LR valde spēj saskanīgi strādāt un apzinātos, cik lai raidījumu auditorijas uzticamība nesamazinātos. Mēs būtu vēlējušies, lai LR valde strādātu vienoti, kopīgi rūpējoties par visu uzdevumu risināšanu un iedziļinoties vienam otra atbildības laukā, lai spētu redzēt kopsakarības. Nevis tā, kā bija līdz šim, ka ikvienam valdes loceklim ir savs atbildības lauciņš, par kuru viņš domā. Valde ir koleģiāla institūcija un vajadzētu, lai visi kopā koleģiāli spriestu, lemtu un atbildētu par visiem jautājumiem," teica Paegle.

LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja teica, ka Pauliņa atkāpšanās nenozīmē, ka situācija medija vadībā uzlabosies. "Jebkurai šādai situācijai ir arī sava negatīvā nokrāsa, jo neziņa vienmēr ir sliktāka par zināmo. Tagad būs tāda neziņa, nedrošība, kas tālāk sekos. Mēs nevaram teikt - tāpēc, ka Aldis Pauliņš ir atkāpies, kaut kas būs labāk vai sliktāk," teica Paegle.

Viņa piebilda, ka arodbiedrība neatkarīgi no tā, kas būs LR jaunais vadītājs, turpinās strādāt pie tā, lai LR darbinieku algas atbilstu katra darbinieka ieguldījumam un viņu darba nozīmīgumam. "NEPLP ir izveidojusi darba grupu, kurā ietilpst "Latvijas Televīzija" (LTV) valde, LR valde, LTV arodbiedrības pārstāvji un LR arodbiedrība. Mums ir arī LR arodbiedrības iekšēji izveidota darba grupa. Turpināsim strādāt pie šiem jautājumiem," teica Paegle.

LETA jau ziņoja, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.

Pauliņš aģentūrai LETA kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.

NEPLP loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Pauliņš nav informējis NEPLP par atkāpšanos no amata. Āboliņš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.

Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs - Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.

Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.

Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.

Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.

Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. "Šobrīd ir nodzēsts "ugunsgrēks" un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus - par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja," iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.

NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.

Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.