Valsts kontrole: Revīzijas laikā runājām ar ģimenes ārstu asociācijām
Veselības aprūpes revīzijas laikā Valsts kontrole ir runājusi ar ģimenes ārstu asociācijām, aģentūrai LETA apgalvoja Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola.
Iepriekš Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aģentūrai LETA pauda neizpratni par to, ka Valsts kontrole nav lūgusi tai viedokli par primārās veselības aprūpes sistēmas revīzijas rezultātiem, līdz ar to arī nav analizējusi konstatēto problēmu iemeslus.
Savukārt Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā tikās gan ar LĢĀA, gan ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem, aicinot sniegt priekšlikumus, kā pacientiem padarīt pieejamāku primāro veselības aprūpi un kā uzlabot pacientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un apjomu.
"Šajās tikšanās tika runāts gan par klīniskajām vadlīnijām, gan arī par ģimenes ārstu gada darba novērtēšanas kritērijiem," informēja Ozola.
Tāpat Valsts kontroles pārstāve atgādināja, ka revidējamā vienība šajā revīzijā bija Veselības ministrija, kura atbilstoši revīziju standartiem iepazinās ar revīzijas rezultātiem un tās viedoklis ir iekļauts revīzijas ziņojumā.
LETA jau rakstīja, ka Valsts kontrole revīzijā par veselības aprūpi secinājusi, ka Veselības ministrija (VM) nav panākusi, lai ambulatorās veselības aprūpes sistēma būtu pilnvērtīga un notiktu virzība uz ministrijas noteiktā mērķa - nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus - sasniegšanu.
Tāpat Valsts kontrole norādījusi, ka ģimenes ārstu darba novērtēšanas metodika nedarbojas kā iecerēts, un to ir nepieciešams pilnveidot. Revīzijā arī secināts, ka ģimenes ārsti bieži vien nesniedz vienkāršus pakalpojumu savā praksē, un pacienti arvien biežāk vēršas pie tiešās pieejamības speciālistiem, lai saņemtu pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārstu profesionālajā kompetencē.
Rezultātā Valsts kontrole revīzijā par ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā iesaka VM uzlabot veselības aprūpes budžeta izlietojuma efektivitāti.
Savukārt LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide aģentūrai LETA norādīja, ka LĢĀA bija dzirdējusi, ka Valsts kontrole veidos šādu revīziju, tomēr tā ir pārsteigta, ka viedoklis par rezultātiem nav prasīts arī pašiem ģimenes ārstiem.
Runājot par revīzijā secināto, piemēram, ka Latvijā pacientus pie speciālistiem ģimenes ārsti nosūta biežāk nekā citur Eiropā, Veide norādīja, ka iemeslus neviens nav analizējis. Viņa skaidroja, ka kādreiz uz magnētisko rezonansi pacientu varēja nosūtīt arī ģimenes ārsts, bet šobrīd vairs ne. Tāpat arī, sūtot uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisiju, nepieciešams speciālista slēdziens.
Attiecībā uz kvalitātes kritēriju izpildi, Veide atgādināja, ka ģimenes ārsti jau vairākkārt ir norādījuši, ka kvalitātes kritēriji ir ļoti augsti. Turklāt tie neuzrādot rezultātu, bet gan veicamās darbības. Mediķe arī piebilda, ka kvalitātes kritēriji Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, tika ieviesti uzreiz, nevis pakāpeniski.
Runājot par vēža skrīninga aptveri, Veide norādīja, ka atšķirībā no citām valstīm, iedzīvotāju aicināšanu uz skrīningu ir uzņēmusies valsts, savukārt ģimenes ārstiem nav tādu resursu, lai pilnīgi visiem atgādinātu par šādu iespēju.
Attiecībā uz Valsts kontroles secināto, ka ģimenes ārsti nepietiekami veic pacientu profilaktiskās apskates, Veide atgādināja, ka līdz 2009.gadam valsts ārstiem maksāja par šo apskašu veikšanu, tomēr, sākoties krīzei, tas vairs netika darīts. Šobrīd ģimenes ārsti vairāk nodarbojas ar pacientu esošo vajadzību risināšanu un profilakses apskašu veikšanai vajadzīgi papildu resursi, sacīja Veide.
Komentējot secināto par to, ka esošais finansējuma sadalījums praksēm, proti, ka lielāko ienākumu daļu veido kapitācijas nauda, nestimulē maksimālu kvalitāti, Veide norādīja, ka kapitācijas nauda tiek maksāta daudzās valstīs. Tomēr tad, kad vajadzīgs, pacients palīdzību pie ģimenes ārsta var saņemt. Turklāt, ja Latvijā ģimenes ārsts par vienu pacientu mēnesī saņem 1,25 eiro, tad Igaunijā tie ir 4,12 eiro, piebilda ārste.