Prokuratūrai, kurā šonedēļ pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) vēstules saņemšanas sākta pārbaude saistībā ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča Latvijas pilsonības lietu, jārīkojas atbilstoši savai likumā noteiktajai kompetencei, uzskata pats Bičkovičs.
Paužot Bičkoviča viedokli, AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece aģentūrai LETA norādīja, ka AT priekšsēdētājs vienmēr ir uzskatījis, ka tiesiskā valstī jebkuru lēmumu saistībā ar tiesībām jāpieņem kompetentām, ar likumu noteiktām institūcijām un likumā noteiktā kārtībā.
Prokuratūrai jārīkojas atbilstoši savai likumā noteiktajai kompetencei un prokuratūra to arī dara, uzskata Bičkovičs.
LETA jau ziņoja, ka pēc Dombrovska nosūtītās vēstules ģenerālprokuroram Jānim Maizītim saistībā ar Bičkoviča pilsonības lietu ģenerālprokurors noteica pārbaudi Prokuratūras likuma 16.panta kārtībā. Dombrovskis vēstulei ģenerālprokuroram pievienojis arī no Tieslietu ministrijas saņemtos materiālus par Bičkoviča Latvijas pilsonības iegūšanas likumības pārbaudi.
Prokuratūras 16.pantā noteikts, ka prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja faktus par likuma pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts prezidents, Saeima vai Ministru kabinets.
Pārbaudi veiks Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā.
Kā ziņots, valdības vadītājs nodod minēto informāciju ģenerālprokuroram, aicinot to izvērtēt un pieņemt lēmumu par lietas tālāku virzību Prokuratūras likumā noteiktās kompetences ietvaros, kas noteic, ka prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā, aģentūru LETA informēja Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne.
"Uzskatu par nepieciešamu informēt Jūs par valsts iestāžu rīcību, kura, iespējams, neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam un līdz ar to var kaitēt tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas reputācijai," teikts Dombrovska parakstītajā vēstulē, kuras pamatā ir publiskajā telpā izskanējusī informācija, ar kuru tiek apšaubīta Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča Latvijas pilsonības iegūšanas likumība.
"Manuprāt, šāda rakstura informācijas nepietiekama pārbaude var izraisīt atkārtotu tēmas aktivizēšanu masu medijos, kas, neapšaubāmi, mazinātu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai, kā arī vājinātu Latvijas tēlu starptautiskajā līmenī," atzīst Ministru prezidents, argumentējot, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu var ieņemt persona, kurai ir nevainojama reputācija, līdz ar to Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumības pārbaudes neatkarībai, objektivitātei un precizitātei ir valstiska nozīme.
Pētot šo jautājumu, Dombrovskim ir kļuvis zināms, ka 2008.gada 3.jūnijā Naturalizācijas pārvalde ierosinājusi pārbaudes lietu par pilsonības atņemšanu Bičkovičam. Pēc nepieciešamo materiālu savākšanas Naturalizācijas pārvalde informējusi tieslietu ministru par pārbaudes rezultātiem.
Uzzinot pārbaudes rezultātus, tieslietu ministrs (tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Edgars Zalāns (TP), kurš aizvietoja ministru Mareku Segliņu (TP)) 2009.gada 26.aprīlī izdevis rezolūciju, uzdodot Naturalizācijas pārvaldei, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otro daļu, nodot Tieslietu ministrijas kompetencē pārbaudes lietas materiālus, vienlaikus uzdodot Tieslietu ministrijai izveidot komisiju pārbaudes lietas materiālu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.
Tieslietu ministrijas izveidotā komisija 2009.gada 21.jūlijā izteikusi viedokli par pārbaudes lietas turpmākās virzības nepamatotību, un tajā pašā datumā lietas materiāli ar komisijas viedokli nodoti atpakaļ Naturalizācijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai.
Naturalizācijas pārvalde ar 2009.gada 4.augusta rīkojumu Nr.359 izbeidza pārbaudes lietu par pilsonības atņemšanu Bičkovičam.
Dombrovskis vēstulē vērš ģenerālprokurora uzmanību uz vairākām pārbaudes lietas materiālu izskatīšanas procesa neatbilstībām likumam.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otro daļu augstākā iestāde vai amatpersona var pārņemt pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošo lietu savā kompetencē tikai izņēmuma gadījumā. Tajā pašā laikā tieslietu ministra pienākumu izpildītāja rezolūcijā nav argumentēti izņēmuma apstākļi.
Tieslietu ministrijas izveidotā komisija nav pieņēmusi lēmumu pārbaudes lietā, bet ir izteikusi tikai viedokli un gala lēmuma pieņemšanai lietā lietas materiālus ir nodevusi atpakaļ Naturalizācijas pārvaldei.
Kaut arī Naturalizācijas pārvaldei, pieņemot gala lēmumu pārbaudes lietā, ir jābalstās uz pārbaudes laikā konstatētiem faktiem un uz to pamata izdarītiem secinājumiem, tā, ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli un pretēji savam viedoklim (tas izriet no Naturalizācijas pārvaldes 2009.gada 4.augusta rīkojuma Nr.359), ir izbeigusi pārbaudes lietu.
"Minētais rada aizdomas par iespējamu spiedienu uz Naturalizācijas pārvaldi lēmuma pieņemšanā," teikts Dombrovska parakstītajā vēstulē ģenerālprokuroram.