LDDK: 2017.gadā jāturpina dialogs, izstrādājot jauno nodokļu politiku
2017.gadā jāturpina dialogs, izstrādājot jauno nodokļu politiku, kā arī jāpārskata obligātā iepirkumu komponente (OIK) elektroenerģijai, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņas ieskatā, nākamajā gadā ir svarīgi turpināt iesākto dialogu ar valdību un atrast kopīgu valodu un izpratni, strādājot pie Nodokļu politikas stratēģijas līdz 2021.gadam.
"Tā parādīs, vai uzņēmēju intereses ir ņemtas vērā un vai politikas veidotāji un valdības pārstāvji ir izpratuši, ka nodokļu politika var būt labs ierocis tautsaimniecības attīstībai un uzņēmumu izaugsmei, vai arī tieši pretēji - kļūt par uzņēmumu attīstību bremzējošu faktoru," piebilda LDDK vadītāja.
Konfederācija kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir sagatavojusi priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu. Sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.
"Būtiski nodokļu politikas kontekstā ir risināt jautājumu par darbinieku sociālo nodrošināšanu, jo šī jautājuma atstāšana novārtā ne tik tālā nākotnē var radīt nepatīkamas sekas un spriedzi iedzīvotāju sociālajai drošībai. LDDK ieskatā ir svarīgi domāt par obligātās veselības apdrošināšanas komponentes iekļaušanu jau esošajā sociālā nodokļa likmē," uzsvēra Meņģelsone.
Pēc viņas paustā, tautsaimniecības attīstības kontekstā viens no uzdevumiem nākamajā gadā ir pārskatīt OIK elektroenerģijai, ņemot vērā, ka OIK slogs tieši lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem patlaban ir ļoti liels un tas neveicina šo uzņēmumu konkurētspēju un samazina industrijas pārstāvjiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu.
"Mūsu kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu," uzsvēra Meņģelsone.