Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas 2009

11. septembrī Rīgas Brāļu kapu ansamblī notiks Eiropas kultūras mantojuma dienu 2009 „Latvijas brīvības cīņas 1919” atklāšana.

Atklāšanas pasākumu organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru. Atklāšanas pasākumā piedalīsies LR Kultūras ministrs Ints Dālderis, LR Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Rīgas mērs Nils Ušakovs un LR Saeimas pārstāvji, piedalīsies Nacionālo Bruņoto spēku orķestris un Rīgas 1.ģimnāzijas meiteņu koris „Sapnis”. Pasākuma režisors Guntis Gailītis. Paredzēta Strēlnieku vārtu atklāšana pēc restaurācijas, kā arī ekskursijas pa ansambli speciālistu pavadībā.

Šogad aprit 90 gadi kopš Latvijas Brīvības cīņām (ko bieži sauc arī par Latvijas atbrīvošanas karu). Līdz ar citām jaunām Eiropas valstīm, arī neatkarīgas Latvijas valstiskums tika pasludināts uz Krievijas impērijas drupām 1918. gada 18. novembrī, tomēr tieši 1919. gads bija izšķirošais Latvijas valsts vēsturē – būt vai nebūt demokrātiskai un neatkarīgai Eiropas valstij. Virknei jaunizveidoto un neatkarību atguvušo Eiropas valstu (piemēram, Polija, Igaunija un Somija) pēc Pirmā pasaules kara beigām nācās izcīnīt ilgākus vai īsākus karus, tādējādi cenšoties pierādīt savu tautu politiskās pašnoteikšanās tiesības. Dažām valstīm šajos politiskajos juku laikos nebija lemts izdzīvot, tomēr Latvija Brīvības cīņu rezultātā, lai gan ekonomiski izpostīta, apliecināja savas turpmākas pastāvēšanas tiesības.

Ikviena valsts cenšas saglabāt un popularizēt sava valstiskuma apliecināšanas piemiņu. Šīgada Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis ir atklāt Latvijas un Eiropas sabiedrībai raksturīgākos objektus, kas saistīti ar Latvijas Brīvības cīņām.

Mantojuma dienu laikā 11. un 12.septembrī 23 Latvijas Brīvības cīņām nozīmīgākajos objektos paredzēti 29 izglītojoši pasākumi, simulācijas, teatralizēti uzvedumi, „dzīvās bildes” un citas aktivitātes, kas mudinātu sabiedrību apzināties savas valsts brīvības vērtību un svinēt mantojumu kā kvalitatīvas cilvēka dzīves daļu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais