Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā saņēmusi vēl 40 cietušo pieteikumus par daļēju atteikšanos no saviem morālā kaitējuma kompensācijas prasībām.
Tiesa deva laiku gan apsūdzības uzturētājiem, gan aizstāvjiem iepazīties ar šiem lūgumiem. Nākamā sēde krimināllietā ir paredzēta nākamā gada 10.janvārī.
LETA jau ziņoja, ka SIA "Maxima Latvija" un SIA "Tineo" ir vienojušās ar Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvjiem par katru bojāgājušo ģimenes locekli izmaksāt 100 000 eiro atbalstu ģimenēm. Vienošanās ir brīvprātīga.
Šodien lietas dalībnieki uzklausīja trīs SIA "Maxima Latvija" darbinieku liecības. Pirmais liecinieks strādāja "Maxima par krāvēju. Brīdī, kad notika veikala sagruvums, viņa nebija telpā, jo liecinieks atradās uz preču iekraušanas rampas. Viņš liecināja, ka signalizācija lielveikalā bija darbojusies gana bieži, arī 2011.gadā, kad veikals tika atvērts, taču traģēdijas dienā signalizācija skanēja trijās valodās, proti, ar balss paziņojumu.
Jautāts par drošības instruktāžu un vai ar tādu tika iepazīstināts, vīrietis atbildēja apstiprinoši. Savukārt uz jautājumu, vai traģēdijas dienā kāds no darbiniekiem atstāja veikala telpas un evakuējās, liecinieks sacīja, ka, viņaprāt, tas nenotika un visi turpināja strādāt.
Otra lieciniece strādāja veikala gaļas nodaļā, bet veikala sabrukšanas dienā viņai bija brīvdiena. Sieviete liecināja, ka kopš veikala atvēršanas brīža viņa signalizāciju dzirdēja dienu pirms sabrukšanas, bijis arī balss paziņojums. Viņa skaidroja, ka uzreiz atstāja telpas, kad atskanēja signalizācija, tomēr nevienam neatskaitījās par telpu pamešanu.
Sieviete skaidroja, ka nejautāja nevienam, kāpēc tieši skanēja signalizācija, piebilstot, ka neviens no darbiniekiem nekad nebūtu domājis, ka lielveikalam varētu iebrukt jumts.
Tiesa nopratināja arī "Maxima" lielveikala Priedaines ielā menedžeri. Arī viņai veikala sabrukšanas dienā bija brīvdiena. Uz jautājumu, ko lieciniece darīja, kad atskanēja balss paziņojums signalizācijā, viņa teica, ka nepameta veikala telpas, jo "nekad iepriekš nekas nebija noticis". Jautāta, kāda bija administrācijas rīcība šādos gadījumos, sieviete atbildēja, ka tā "neko nedarīja".
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.