15% Latvijas iedzīvotāju devuši kukuli pamatpakalpojumu saņemšanai

Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā kukuli, lai saņemtu kādu no pamatpakalpojumiem, devuši 15% valsts iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā Lietuvā, bet vairāk nekā Igaunijā, liecina nevalstiskās organizācijas "Transparency International" jaunākais pētījums par korupciju Eiropas un Vidusāzijas valstīs.

Tajā secināts, ka, lai gan trešā daļa Eiropas un Vidusāzijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstī korupcija ir viena no lielākajām problēmām, reģiona valdību paveiktais cīņā pret korupciju ir vērtējams kā slikts.

Globālā korupcijas barometra veidotāji respondentiem atsevišķās valstīs jautāja, vai pēdējo 12 mēnešos viņiem pašiem vai kādam no mājasaimniecībā dzīvojušajiem ir bijis jādot kukulis, lai saņemtu pamata sabiedriskos pakalpojumus. Par tādiem pētījumā tiek uzskatīti ceļu policija, publiskās iestādes, kas izsniedz oficiālus dokumentus, civilās tiesas, sabiedriskās izglītības iestādes, sabiedriskās veselības aprūpes iestādes, bezdarba pabalstus un citu sociālās palīdzības pabalstus izsniedzošās iestādes.

No Eiropas Savienības dalībvalstīm pēdējā gada laikā biežāk kukuļus nekā Latvijas iedzīvotāji devuši cilvēki Rumānijā (29%), Lietuvā (24%), Ungārijā (22%) un Bulgārijā (17%).

Igaunijā 5% aptaujāto sacīja, ka pēdējo gadu laikā paši vai kāds mājsaimniecības loceklis ir devis kukuli, lai saņemtu kādu publisko pakalpojumu, Vācijā un Spānijā un Slovēnijā tādu bija 3%, bet Portugālē 2%.

No citām reģiona valstīm ārpus ES Baltkrievijā kukuļus pēdējā gada laikā devuši 20% aptaujāto, Turcijā - 18%, bet Krievijā - 34%. Tadžikistānā 50% respondentu sacīja, ka pēdējā gada laikā ir devuši kukuli.

Reģionā nepilna trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu valdības amatpersonas un deputāti ir korumpēti. Lielākā daļa respondentu arī atzīst, ka valdība nedara pietiekami, lai izskaustu korupciju.

Par vissliktāko korupcijas apkarotāju savu valdību reģionā uzskata Ukrainas iedzīvotāji, kur 86% sacīja, ka valdības paveiktais šajā jomā ir slikts, Moldovā tādu bija 84%, Bosnijā un Hercegovinā - 82%, Spānijā 80% un Slovēnijā - 77%.

Gan Latvijā, gan Lietuvā 71% respondentu sacīja, ka valdības centieni cīņā ar korupciju ir neveiksmīgi, Krievijā tāds viedoklis bija 62% aptaujāto, Baltkrievijā un Serbijā tam piekrita 45% respondentu.

Savukārt Igaunijā - tāpat kā Portugālē - 37% aptaujāto kritizēja savas valdības veikumu korupcijas novēršanā. Mazāks īpatsvars bijis tikai Zviedrijā un Šveicē, kur 28% respondentu norādīja, ka valdība dara nepietiekami, lai apkarotu korupciju.

Kopumā sestā daļa mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā ir devušas kukuli, lai saņemtu kādu sabiedrisko pakalpojumu. ES vidēji šis rādītājs ir zemāks nekā tālākās reģiona austrumu valstīs.

Vienlaikus 30% aptaujāto reģionā kā galveno iemeslu, kādēļ par korupcijas gadījumiem netiek ziņots, minēja bailes par tādas rīcības sekām.

"Transparency International" izteica vairākas rekomendācijas reģiona valdībām korupcijas mazināšanai un baiļu par ziņošanu novēršanai: veidot caurskatāmus lobija noteikumus un publisku lobija reģistru, nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, samazināt izpildvaras ietekmi uz tiesām un prokuratūrām, pieņemt visaptverošas likumu normas tā dēvēto trauksmes cēlāju aizsardzībai.

"Transparency International" pētījumam aptaujāti nepilni 60 tūkstoši cilvēku 42 Eiropas un Vidusāzijas valstīs.

Pētījums tiek veikts kopš 2003.gada. Latvijā no pagājušā gada decembra līdz šā gada martam pētījumu kompānija TNS aptaujāja 1500 cilvēku.