Nereti bāriņtiesas mazuļus ievieto bērnunamos, nevis meklē labākas alternatīvas

Pašvaldības nereti nemaz nemeklē iespēju no ģimenes izņemtiem mazuļiem vecumā līdz diviem gadiem atrast audžuģimeni vai aizbildni, secināts Tiesībsarga birojā.

Latvijā ir 139 bāriņtiesas, 25 no kurām pašlaik pieņēmušas lēmumus par mazuļu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros. Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere uzsvēra, ka daļā no šīm 25 bāriņtiesām lēmums ievietot mazuli bērnunamā pieņemts, pat neizskatot iespēju bērnam nodrošināt alternatīvu aprūpes veidu.

Piemēram, Rīgas bāriņtiesā, kur pieņemts 31 lēmums par mazuļu ievietošanu bērnunamā, 29 gadījumos lēmumos norādīti vispārēji apgalvojumi par to, ka nav iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tādi paši apgalvojumi fiksēti arī Salaspils novada bāriņtiesā, Neretas novada bāriņtiesā.

Balvu novada bāriņtiesā neesot bērniem neesot meklēti ne aizbildņi, ne audžuģimenes. Vienā no četriem lēmumiem bāriņtiesa nevērtēja tēva patēvu, kurš bija izteicis vēlmi kļūt par bērna aizbildni. Citā gadījumā tā nevērtēja vecmammu, kura mutiski izteica vēlmi ņemt mazuli aizbildniecībā.

Tiesībsarga birojā norādīts, ka Ludzas novada bāriņtiesa, Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa, Daugavpils novada Kalkūnes bāriņtiesa, Talsu novada bāriņtiesa, Limbažu novada bāriņtiesa nevērtēja iespēju iecelt mazulim aizbildni vai ievietot audžuģimenē.

Tomēr daļā citu bāriņtiesu tika vērtētas iespējas rast bērnam gan aizbildni, gan audžuģimeni.

Tiesībsargs Juris Jansons piektdien preses konferencē norādīja, ka daudzos gadījumos pašvaldību bāriņtiesu pieņemtie lēmumi ir pretēji labākajām interesēm, ko valsts vai pašvaldības varētu dot bērniem, tā vietā bērnunamos ievietojot mazuļus līdz divu gadu vecumam. Jansona ieskatā atsevišķas pašvaldības praktizē prettiesisku un bezatbildīgu rīcību.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa skaidroja, ka pēdējo četru gadu laikā institūcijās esošo bērnu, kas jaunāki par diviem gadiem, skaits sarucis vairāk nekā divas reizes - 2012.gadā aprūpes institūcijās atradās 196 bērni vecumā no dzimšanas līdz divu gadu sasniegšanai, bet 2016.gada 1.novembrī - 80 bērni.

Kopumā uz 2016.gada 1.janvāri ārpusģimenes aprūpē Latvijā atradās 7200 bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Visizplatītākā alternatīvās aprūpes forma ir aizbildnība, kas lielākoties ir bērnu vecvecāki vai radinieki.

Audžuģimenēs atrodas 1207 bērni, no tiem 111 mazuļi, kuri nav vēl sasnieguši divu gadu vecumu. Audžuģimenes statuss ir 569 audžuģimenēm, taču skaits ir mainīgs. Ik gadu audžuģimeņu statusu no jauna iegūst ap 35 līdz 70 personām, ap 30 audžuģimeņu statuss tiek izbeigts vai atņemts. Kļūt par audžuģimeni un savā ģimenē uzņemt bērnus var tikai tās ģimenes vai personas, kuras ir apguvušas atbilstošu apmācību. Atbilstoši pārskatos ietvertajai informācijai 2015.gadā 71 audžuģimenē nebija neviena bērna, bet 46 no tām pamatotu iemeslu dēļ nebija varējušas bērnus uzņemt. Iemesli tam ir dažādi - veselības stāvoklis, vēlme atpūsties, izdegšana.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa skaidroja, ka biroja pirms pieciem gadiem atklātās problēmas šajā sistēmā joprojām ir aktuālas. Siliņa norādīja, ka ne katrā Latvijas pašvaldībā vispār ir pieejami audžuģimeņu pakalpojumi, savukārt publiski pieejamā informācija par tām ir novecojusi.

Siliņa skaidroja, ka viena bērna līdz divu gadu vecumam ārpusģimenes aprūpes izmaksas mēnesī ir atšķirīgas. Atlīdzībā par aizbildņa pienākumu pildīšanu un valsts piemaksā par bērnu uzturēšanu personai mēnesī no valsts budžeta pienākas 99,60 eiro, savukārt audžuģimenei par to no valsts budžeta pienākas 113,83 eiro, kā arī 150 eiro no pašvaldības budžeta. Izmaksas mēnesī par mazuli bērnunamā ir 1172,70 eiro, un visa šī summa nāk no valsts budžeta.

Tiesībsarga birojs, izskatot bāriņtiesu lēmumus par mazuļu ievietošanu bērnunamos, secināja, ka, visticamāk, lai ietaupītu pašvaldību resursus, tiek ziedota bērna pilnvērtīga attīstība - zīdaiņus ievieto valsts sociālās aprūpes centros, nevis audžuģimenēs vai pie aizbildņa, jo par valsts sociālās aprūpes centriem maksā valsts, bet par audžuģimenēm - attiecīgā pašvaldība, savukārt aizbildnis ir jāatrod, un tas prasa darbu.

Pētījumi par bērnu ievietošanu bērnunamos liecina, ka tas atstāj dziļas pēdas bērna attīstībā, ietekmējot gan fizisko attīstību, gan sociālo uzvedību un mijiedarbību ar citiem, gan emocionālās pieķeršanās veidošanu, gan arī uz intelektu un valodu.