"Lai nopirktu biļetes, man vajadzēja apmēram 40 minūtes, jo nekur nebija blakus trīs sēdvietas. Galu galā nopirku stāvvietas," par biļešu iegādi uz hokeja kluba Dinamo Rīga spēlēm stāsta Gatis.
Viņš nav vienīgais hokeja līdzjutējs, kas uz izslēgšanas spēlēm nav dabūjis cerētās biļetes. Tikmēr biļešu spekulanti ir iegādājušies biļetes lielā skaitā, un dažādos sludinājumu portālos ir pieejami vairāki simti piedāvājumu nopirkt biļetes, bet par nedaudz paaugstinātu cenu.
Pagājušās piektdienas pēcpusdienā sludinājumu portālā ss.lv bija vairāk nekā 100 piedāvājumu uz izslēgšanas spēlēm 22. un 23. martā, kad hokeja klubs Dinamo Rīga tiksies ar Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Oļega Znaroka vadīto Balašihas MVD. Cena par biļeti bija pat 35 lati.
Lai ierobežotu biļešu spekulantu darbību, SIA Biļešu serviss vienojās ar a/s Dinamo Rīga noteikt biļešu limitu, ko viena persona drīkst iegādāties. SIA Biļešu serviss klientu apkalpošanas vadītāja Līga Rubine informē, ka internetā viena persona nevarēja iegādāties vairāk par astoņām biļetēm, bet tirdzniecības vietās limits bija desmit biļetes. Arī biļešu veidlapas aizmugurē norādīta informācija, ka biļetes aizliegts pārdot tālāk.
"Diemžēl pirkuma brīdī nav iespējams noteikt, vai pircējs plāno biļetes pēc iegādes pārdot par dārgāku cenu vai arī apmeklēt spēles kopā ar draugiem," norāda L. Rubine.
Valsts ieņēmumu dienesta komunikācijas daļas galvenā speciāliste Ieva Dzilna skaidro, ka, vērtējot biļešu izplatītāju darbības likumību, ir jāsaprot, vai tie savas darbības veic, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar pasākumu organizatoru, kā arī par kādu cenu tiek veikta biļešu izplatīšana, – vai tā sakrīt ar to, ko noteicis pasākuma organizators. Starpnieku darbību likumības izvērtēšana ir Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes kompetencē.
Tomēr atrast un sodīt personas, kas cenšas nopelnīt, pārdodot biļetes par dārgāku cenu, ir praktiski neiespējami, atklāj VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa. "Ideālā variantā par peļņu, kas gūta no biļešu pārdošanas, būtu jāiekasē nodokļi, bet realitātē tā nenotiek. Spekulantus var aizturēt un sodīt par nereģistrētu uzņēmējdarbību, bet, lai to pierādītu, ir jāfiksē atkārtota biļešu tirdzniecība, par ko sastādīts protokols," saka I. Rekšņa.