Deputāti dod zaļo gaismu strīdīgajai kopbraukšanai
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus.
Par šo likumprojektu balsoja 57 deputāti, pret bija divi, bet vēl 22 parlamentārieši atturējās. Priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt līdz 21. novembrim.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās būtiski pilnveidot likumprojektu uz otro lasījumu.
Šo likumprojektu izstrādājuši "Vienotības" Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, bet iesniegšanai Saeimā parakstīja arī pārējo koalīcijas partiju deputāti. Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai paredzēts arī izveidot darba grupu šī regulējuma izstrādei.
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina pelēkās ekonomikas īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē.
"Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Dalīšanās ekonomika, tostarp kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studentiem, kā arī sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi, šādi samazinot automašīnu skaitu uz ceļiem un to radīto piesārņojumu. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisītas, esot alkohola reibumā," klāsta "Vienotība".
Paredzēts arī, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem, radot papildu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērsīs nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju.
Tāpat iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti ļaus bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošus pakalpojumu sniedzējus.
Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei piedāvā ērtāku modeli nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā. Turklāt pati Satiksmes ministrija strādā pie regulējuma izmaiņām nozarē.
Partijas "Vienotība" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns iepriekš norādīja, ka jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūt vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti, taču Latvijā šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V) aģentūrai LETA pauda, ka viņam nav "indikāciju" par Satiksmes ministrijas vēlmi izstrādāt regulējumu, kas ļautu tirgū ienākt tādiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem kā "Uber", tāpēc nolemts uzreiz jauno regulējumu virzīt uz Saeimu, lai nezaudētu laiku.