"KVV Liepājas metalurga" kreditori prasījumus var pieteikt līdz 21.oktobrim

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" administrators Guntars Koris sācis pieņemt maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru prasījumus. Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 21.oktobrim, aģentūru LETA informēja administratora preses pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Patlaban notiek maksātnespējīgā "KVV Liepājas metalurgs" mantas inventarizācija. To plānots pabeigt šī gada oktobrī, kam sekos uzņēmuma mantas pārdošanas plāna izstrāde un saskaņošana ar kreditoriem.

Arī visiem esošajiem un bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem būs iespēja vērsties pie uzņēmuma administratora ar pieteikumu par "KVV Liepājas metalurga" neapmaksātajiem darbinieku prasījumiem un ar tiem saistītajiem nodokļu maksājumiem. Darbiniekiem uzņēmumā būs iespējams saņemt attiecīgu kreditora prasījuma pieteikuma paraugu.

"Esošajiem darbiniekiem darba algas nav izmaksātas par augustu un septembra pirmo pusi. Tāpat uzņēmumam ir darba algu parādi arī pret bijušajiem darbiniekiem," informēja Hmieļevskis.

Darba samaksas, atlaišanas pabalsti un cita veida atlīdzības daļēji tiks segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja darbinieka prasījuma kopējā summa būs lielāka par to, kas apmierināma no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, pārējā darbinieka prasījumu segšana varēs notikt no "KVV Liepājas metalurga" mantas realizācijas procesā atgūtajiem līdzekļiem.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamās summas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī pamatojoties uz administratora iesniegumu, tam pievienotajiem dokumentiem, aprēķina Maksātnespējas administrācija, un mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas no maksātnespējas administratora lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu darbinieku prasījumu apmierināšanai vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus.

"KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas pasludināšanas dienā 2016.gada 16.septembrī ražotnē bija nodarbināti 147 darbinieki. Rūpnīcā šobrīd strādājošo darbinieku uzdevums galvenokārt ir nodrošināt rūpnīcas iekārtu un citas mantas saglabāšanu. Maksātnespējas procesa laikā objekts tiek apsargāts, informēja Hmieļevskis.

Jau vēstīts, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" ar pamatražošanu saistītos aktīvus vajadzētu pārdot kā lietu kopību, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Koris.

Tāpat vēstīts, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Group" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Group" izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Group" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas "KVV Group" ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.