Elektroenerģijas tarifu izmaiņu dēļ lauksaimniekiem ir jāpārskata jaudas fermās un graudu kaltēs, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē atzina Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
"Kad tarifi nebija lieli, visi jaudas lietoja ar rezervi, bet tagad ir iespēja jaudas samazināt. Uz vienu ampēru gadā būs apmēram desmit eiro pieaugums, un zemniekiem jāskatās, kur ko var ietaupīt. Protams, fermā tas būtu grūti, bet, piemēram, graudu kaltes tiek darbinātas sezonāli un tur ir iespēja jaudas samazināt," sacīja Putra.
Arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks sanāksmē norādīja, ka zemniekiem jāmeklē tehniski risinājumi jaudu samazināšanai.
"Savulaik būvējot lielfermas, iespējams, nav precīzi aprēķinātas nepieciešamās elektroenerģijas jaudas. Pasūtītas daudz lielākas jaudas, un, protams, ka pēc jauno rēķinu saņemšanas ir stress. Tagad jāskatās, kādi ir tehniskie risinājumi, kas ļautu variēt un lieki nedarbināt agregātus, kad tas nav nepieciešams. Dažiem uzņēmumiem ir vēlme izmantot liekas jaudas, par kurām iznākumā visi maksājam," sacīja Patmalnieks.
Viņš arī noliedza, ka zemnieki nebūtu iepriekš informēti par AS "Sadales tīkls" plānoto elektroenerģijas ievadu apkalpošanas maksas palielināšanu, jo šis jautājums apspriests līdz ar skaidrojumu par elektroenerģijas tarifu izmaiņām. "Esam plaši stāstījuši par gaidāmajām izmaiņām. Problēma ir tā, ka maksas pieaugums par ievadu nāca kopā ar tarifu pieaugumu, tādēļ dažām fermām un uzņēmumiem patiešām ir liels rēķins. Taču to, ka kopumā šis virziens ir pareizs, apstiprina ar fakts, ka šādus tarifus drīzumā pieņems arī Igaunijā," atzina Patmalnieks.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka daudzi lauksaimnieki saņēmuši negaidīti lielus augusta elektrības rēķinus. Problēma radusies, jo "Sadales tīkls" no šā gada 1.augusta līdz ar tarifu pieaugumu 3,5 reizes paaugstinājis fermās nepieciešamā elektrības ievada jaudu. Tādējādi kopējie rēķini saimniecībām mēneša laikā pieauguši līdz 18%, atsevišķās saimniecībās rēķinam pārsniedzot 35 000 eiro.
Tikmēr "Sadales tīkla" pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, "Sadales tīklam" šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē.
Lai pārliecinātos, vai saimniecības izpratušas sadales sistēmas tarifu izmaiņas, kā arī ieteiktu optimālāko risinājumu un iespējas samazināt elektrotīkla jaudu, "Sadales tīkls" individuāli sazinājās un sniedza konsultācijas 37 lielajām un 1247 mazajām zemnieku saimniecībām. Juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra ir līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu līdz 25% un mainot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru no 10% uz 40% un 60%. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir uzņēmēji, kas efektīvi izmanto elektrotīkla pieslēguma jaudu. Šiem klientiem rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainās vai pat samazinās, savukārt klientiem, kuri pieslēguma jaudu izmanto neefektīvi, ir rēķinu pieaugums.
LOSP apvieno 62 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 000 ražojošo lauksaimnieku.