Politiķi atturas paust vērtējumu par KNAB priekšnieka amata kandidātiem

© F64

Saeimas koalīcijas un opozīcijas partijas pagaidām vēl atturas paust vērtējumu par publiski izskanējušajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātiem, tostarp, cik lielu konkurenci viņi sagādās pašreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam.

Jebkurš kandidāts būs konkurents pašreizējam biroja vadītājam, aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Tomēr politiskais spēks vēl nav plānojis pārrunāt šo jautājumu Saeimas frakcijas sēdē, jo uzskata, ka pirms atlases komisijas paziņojuma politiķiem nebūtu jānāk klajā ar skaļiem paziņojumiem par KNAB priekšnieka amata pretendentiem. Tādā gadījumā to varētu traktēt par spiediena izdarīšanu uz konkursa komisiju.

"Mums viedoklis ir, bet mēs skaļi to nekomentēsim, tas nebūtu korekti. Ir neatkarīga un kompetenta ekspertu komisija," pauda Krauze.

Tikmēr partijas "Vienotība" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atzina, ka partijai pagaidām nav pozīcijas par izskanējušajiem kandidātiem, jo tie vēl nav izvērtēti. Visticamāk, kādā no partijas frakcijas vai valdes sēdēm šis jautājums tiks pārrunāts.

Apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedokli aģentūrai LETA pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot.

No plašākiem komentāriem atturas arī opozīcijas partijas.

Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja Ingūna Sudraba aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas rīcībā nav nekādas informācijas par kandidātiem, tāpēc, tikai dzirdot vārdus, ir grūti kaut ko spriest. Viņa norādīja, ka ir kaut kāds priekšstats par bijušo iekšlietu ministru Māri Gulbi.

"Zināmo kandidātu vērtēšana būtu pilnīga spekulācija. Ja man būtu iespēja kaut vai iepazīties ar viņu redzējumu, tad varētu vērtēt to, ko viņi raksta," pauda Sudraba.

Arī "Latvijas reģionu apvienības" Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka nevēlas izdarīt kādas prognozes.

"Nodarboties ar prognozēm Latvijas politiskajā sistēmā ir diezgan bezcerīgi, jo, lai kas šķistu sabiedrībai un indivīdiem, tas, ko lemj Latvijas parlaments, ne vienmēr pakļaujas veselajam saprātam, tāpēc es šobrīd ar prognozēm nenodarbošos," pauda Liepiņš.

Viņš norādīja, ka var redzēt, ka kandidāti ir bijuši saistīti ar izmeklēšanas struktūrām.

"Es neesmu bijis personīgā kontaktā ar kādu no viņiem, izņemot bijušo Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieku [Haraldu Laidiņu]. Jāsaka godīgi, neko labu par Zemgales policijas darbu es nevaru teikt no personīgas pieredzes, bet vismaz tajā man ir priekšstats - es apšaubu, vai šis cilvēks varētu būt tik svarīgā amatā pieņemtā pareizā persona," pastāstīja Liepiņš, piebilstot, ka ar pārējiem kandidātiem viņam nav bijusi nekāda sadarbība.

Savukārt "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA pastāstīja, ka objektīvāku viedokli un vērtējumu par KNAB vadītāja amata kandidātiem politiķi un sabiedrība varēs sniegt tad, kad visi kandidāti būs oficiāli zināmi.

Jau ziņots, ka vakar noslēdzās pieteikumu pieņemšana konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, tomēr plašāk informācija par pretendentu skaitu varētu būt zināma vien jaunnedēļ, kad uz sēdi sanāks kandidātu atlases komisija.

Aģentūrai LETA patlaban ir zināmi četri pretendenti uz šo amatu - pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, eksministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis, kurš maija nogalē tika pārcelts amatā par VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktoru, otrdienas vakarā aģentūrai LETA joprojām nekomentēja, vai ir pieteicies konkursā.

Aģentūrai LETA gan neizdevās noskaidrot, vai konkursā nolēmis pieteikties bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.

Streļčenoka pilnvaras šajā amatā beigsies 17.novembrī.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais