Kučinskis neuzskata, ka "deputātu kvotas" ir nosodāmas
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) "labi apzinās", ka, valsts budžeta projektam nonākot Saeimā, arī deputāti nāks klajā ar savām iniciatīvām, tāpēc viņš šīs "kvotas" neuzskata par nosodāmām.
"Es esmu bijis parlamenta deputāts un neesmu bijis tik naivs, lai nesaprastu, ka deputātiem vienmēr būs savas iniciatīvas. Uzskatu, ka Saeimai labāk ir neslēpties," uz jautājumu par to, vai pieļaujamas "deputātu kvotas", atbildēja Kučinskis.
Kučinskis paziņoja, - viņš kā valdības vadītājs ir ieinteresēts, lai budžeta projekts, par ko ir panākta vienošanās valdībā, arī Saeimā tiktu pieņemts tādā pašā variantā, ja nu vienīgi ar nelieliem uzlabojumiem.
Premjers nevēloties nosodīt deputātu iniciatīvas, jo apzinoties, ka nereti, runājot par apjomīgu līdzekļu ieguldīšanu nozarēs un attīstībā, tiek aizmirsti labi un nepieciešami darbi lauku teritorijās un novados, tāpēc deputātu iniciatīvas ir iespēja novērst šādas situācijas.
Tomēr arī deputātu priekšlikumos esot stingri jāizvērtē visi aspekti, lai tie būtu mērķtiecīgi, nevis uz populismu balstīti, norādīja premjers.
Jau ziņots, ka tā dēvētajām deputātu kvotām nākamā gada budžetā plānots atvēlēt 2,8 miljonus eiro. Saskaņā ar LNT rīcībā esošo informāciju individuāli vienam koalīcijas deputātam iecerēts piešķirt 20 000 eiro, tāpat kā šī gada budžetā, bet kopumā "deputātu kvotām" šoreiz plānots atvēlēt 2,8 miljonus eiro, lai deputāti varētu atļauties finansēt arī kādus lielākus projektus un nebūtu tā, ka pilnīgi bez naudas tiek atstāta opozīcija.
"Deputātu kvotas" nozīmē, ka deputātiem tiek piešķirta nauda, lai viņi pēc saviem ieskatiem finansētu dažādus projektus. Parlamentārieši parasti izvēlas atbalstīt savu vēlēšanu apgabalu, naudu piešķirot, piemēram, skolas jumta remontam, nopērkot mūzikas instrumentus kādam pašdarbības kolektīvam, ierīkojot bērnu rotaļu laukumus vai ar naudu palīdzot kādai nevalstiskajai organizācijai.
Valdība vienojusies, ka nākamgad prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta novirzīs 144,1 miljonu eiro. Tāpat ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017.gadam kopā veidoja 803,4 miljonus eiro, 2018.gadam - 926,3 miljonus eiro un 2019.gadam - 1,22 miljardus eiro.