Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (S) iesniegumu, kurā lūgts analizēt Latvijas armijas vajadzībām paredzētās bruņutehnikas iegādi no Lielbritānijas, un lems par tālāko rīcību, aģentūrai LETA komentēja KNAB.
Elksniņš iepriekš bija nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai ar lūgumu sākt pārbaudi par valsts aizsardzībai atvēlēto 250 miljonu eiro izlietojumu Latvijas armijas mehanizācijas projektam, cita starpā iegādājoties pagājušā gadsimta ražojuma 123 lietotus bruņutransportierus.
"Ir acīmredzama noziedzīga nolaidība un izšķērdēšana, atsakoties no jauna bruņojuma iegādes, pretēji, piemēram, Igaunijas un Lietuvas lemtajam, un tā vietā iepērkot Lielbritānijā norakstītu tehniku. Lēmums savā būtībā ir nepareizs, jo padarījis absolūti neefektīvu valsts aizsardzības spēju īstenošanu mūsdienu apstākļos," iesniegumā uzsvēra Elksniņš.
Vēlāk deputāts sociālajā vietnē "Twitter" publicēja Ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā teikts, ka iesniegums nosūtīts izskatīšanai KNAB. Viņš norādīja, ka bruņutehnikas iegādi tagad pārbaudīs KNAB.
Tāpat deputāts piebilda, ka Valsts kontroles viņam sniegtā atbilde par šo iepirkumu "ir slepena". "Iepazīstoties saprotams, kāpēc. Ir problēmas," pauda Elksniņš, kurš arī publicēja attēlu ar Valsts kontroles vēstules daļu, kur norādīts, ka šī informācija ir paredzēta dienesta vajadzībām.
Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūru LETA iepriekš informēja, ka AM šogad ir saņēmusi un iepazinusies ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Par Aizsardzības ministrijas 2015.gada pārskatu", kur ir sadaļa "Kājnieku mehanizācijas attīstība". "Tā kā gan Valsts kontroles revīzijas ziņojumam, gan ieteikumu ieviešanu grafikam ir noteikts statuss "dienesta vajadzībām", šī informācija nav publiskojama," skaidroja ministrijā.
Jau ziņots, ka 2014.gada septembrī tika noslēgts starpvaldību pirkuma līgums par Lielbritānijas bruņoto spēku lietošanā esošo 123 tehnikas vienību iegādi. Bruņutehniku bruņotie spēki saņems laikā no 2016. līdz 2020.gadam.
Iepirkumā ir pieci bruņutehnikas modeļi. Latvija iegādāsies kaujas vadības nodrošināšanas bruņutransportierus, kuri aprīkoti ar kaujas vadības sistēmu un 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai, kā arī izlūkošanas kaujas mašīnas, kas bruņotas ar 30 milimetru lielgabalu pretinieka bruņutehnikas, tostarp vieglo tanku, satriekšanai attālumā līdz 1500 metriem. Tāpat tiek pirkti arī bruņutransportieri, kuri aprīkoti ar 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai, un medicīnas bruņutransportieri, kuri aprīkoti ar pirmās medicīniskās palīdzības komplektu un paredzēti līdz četru gulošu ievainoto pārvadāšanai no kaujas lauka līdz ievainoto savākšanas punktam.
Bruņotie spēki saņems arī evakuācijas un remonta bruņutransportierus, kas aprīkoti ar vinčām un instrumentu komplektu transporta pārvietošanai un pirmā līmeņa remontam, kā arī 7,62 milimetru ložmetēju lokālajai aizsardzībai.
Pirmās četras kāpurķēžu bruņumašīnas Latvijai tika piegādātas jau 2015.gada septembrī un tiek izmantotas tehniķu un mehāniķu, kā arī karavīru apmācībai vienībās Ādažu bāzē. Līdz šim Latvija bija viena no NATO dalībvalstīm, kurai nebija savas bruņutehnikas.