Valdība šodien apstiprināja elektropārvades tīklu savienojuma "Igaunijas-Latvijas trešais elektropārvades tīkla savienojums" no Sindi, Igaunijā, līdz Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) apakšstacijai Latvijā pārbūvei un jaunbūvei paredzēto darbības vietu.
Projekta ietvaros plānots izbūvēt 330 kilovoltu (kV) vienķēžu līniju gar paredzamo "Rail Baltica" trasi. Ievērojot "Rail Baltica" realizācijas grafiku, projektam "Igaunijas-Latvijas trešais elektropārvades tīkla savienojums no Sindi (Kilingi-Nomme) Igaunijā līdz Rīgas TEC-2 apakšstacijai Latvijā" tika veiktas vairākkārtējas sākotnējās sabiedriskās apspriedes, un realizācijas termiņš tika pagarināts no 2015.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim.
Izstrādājot šo elektrolīnijas trases izvietojumu, ir ņemti vērā dažādu institūciju un ekspertu viedokļi. Izvēlētais līnijas novietojums skar 11 novadu teritorijas - Rūjienas, Mazsalacas, Alojas, Limbažu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu, Inčukalna, Ropažu, Salaspils un Burtnieku novadu.
Burtnieku, Inčukalna un Rūjienas novadu domes akceptēja AS "Latvijas elektriskie tīkli" izvēlēto 330 kV elektropārvades līnijas trasi, savukārt Mazsalacas novada dome to neakceptēja, atsaucoties uz to, ka paredzētā darbība būtiski ietekmēs nekustamo īpašumu vērtību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apgrūtinās īpašumus ar jauniem aprobežojumiem. Pārējās novadu domes nav sniegušas atbildi.
Tāpat valdība šodien lēma elektrotīklu pārvades savienojumam "Igaunijas-Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums" noteikt nacionālo interešu objekta statusu.
Nacionālo interešu objekta statuss noteikts, pamatojoties uz elektrotīklu pārvades savienojuma ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemtā paredzētās darbības akcepta nosacījumiem, tostarp vietas izvēles pamatojumu, norādītajiem ietekmi uz vidi samazinošajiem pasākumiem un citām prasībām. Ekonomikas ministrijā piebilda, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ir veids, kādā valsts realizē politisko izšķiršanos saistībā ar plānoto valsts attīstību enerģētikas jomā un uzņemto starptautisko saistību izpildi.
Kā ziņots, projekts ir iekļauts Latvijas un Eiropas pārvades sistēmas attīstības plānā. To plānots īstenot līdz 2020.gadam.
Projektā paredzēts izbūvēt 330 kV augstsprieguma elektropārvades līniju 180 kilometru garumā no Rīgas otrās termoelektrocentrāles līdz Igaunijas robežai, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators "Elering" to izbūvēs tālāk līdz apakšstacijai Kilingi-Nomme Igaunijā.
Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, no kuriem 65% tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu līdzekļiem.
Plānotais Igaunijas un Latvijas trešais 330 kV starpsavienojuma projekts nodrošinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Jaunais starpsavienojums arī mazinās tā sauktos sastrēgumus jeb nepietiekamās pārvades jaudas starp Igaunijas un Latvijas tīkliem, kas ir iemesls tam, ka patlaban Latvijas patērētājiem nereti nav pieejama lētāka elektroenerģija no Skandināvijas valstīm.
Iepirkumu par augstsprieguma līnijas "Igaunijas-Latvijas trešais 330 kilovoltu (kV) starpsavienojums" būvniecību izsludinās šā gada beigās, aģentūru LETA informēja AS "Augstsprieguma tīkls".