Cerot uz pēdējā brīža pozitīvām izmaiņām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padome šodien nolēma vēlreiz aicināt valdību finansēt nozari atbilstoši labai starptautiskai praksei, un atkārtoti jautājumu par protesta akciju rīkošanu izskatīt 20.septembrī.
Kā sēdē skaidroja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, līdz 20.septembrim arodbiedrība vēlas redzēt savu prasību izpildi, pretējā gadījumā varētu tikt rīkotas protesta akcijas. Viena no arodbiedrības prasībām ir veselības aprūpes budžeta palielināšana 2017.gadā līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2018.gadā - līdz 3,5%, 2019.gadā - 3,75%, bet 2020.gadā - līdz 4% no IKP.
Arodbiedrība vēlas lai papildus finansējums prioritāri tiek novirzīts pacientu iemaksu mazināšanai, rindu samazināšanai un darba samaksas paaugstināšanai nozares darbiniekiem.
Gadījumā, ja līdz 20.septembrim neizdosies vienoties par prasību izpildi, arodbiedrība sāks gatavoties protesta akcijām. Keris skaidroja, ka reālākais protesta laiks varētu būt septembra beigas vai oktobra sākums, ņemot vērā, ka valdība budžetu plāno apstiprināt 13.oktobrī, bet 14.oktobrī iesniegt to Saeimā.
Neskatoties uz sarunu gaitu ar valdību, arodbiedrība vienojās turpināt konsultācijas ar sadarbības partneriem par protestu veidu, vietu un laiku.
Sēdē piedalījās arī veselības ministre Anda Čakša, atbildot uz virkni arodbiedrības biedru jautājumu.
Piemēram, vaicāta, kā rīkosies, ja valdība neakceptēs VM piedāvāto veselības nozares finansēšanas modeli, Čakša skaidroja, ka šī situācija būs jāapspriež ar sadarbības partneriem.
Viņa arī norādīja, ka pilnvērtīgi jaunais finansēšanas modelis varētu sākt funkcionēt no 2018.gada, nākamo gadu veltot sagatavošanās darbiem, piemēram, tarifu pārrēķiniem.
"Lai arī ministre saprot, kāda ir situācija nozarē, lai arī viņa cenšas rīkoties, lai situāciju uzlabotu, diemžēl ne visi valdībā un Saeimā ir ar tik pat abu izprati un vēlmi situāciju veselības aprūpē uzlabot," pēc ministres aiziešanas sacīja Keris.
Jau vēstīts, ka 9.augustā valdība diskusiju rezultātā vienojās par nākamā gada budžeta fiskālās telpas apmēru - 70 miljoniem eiro. Taču tagad ministrijām būs jāvienojas par tām prioritātēm, kurām šo finansējumu novirzīt. Fiskālajā telpā nav ietverts papildu finansējums izglītībai 27 miljonu eiro apmērā un veselības nozarei 35 miljonu eiro apmērā.
Savukārt 12.augustā pēc tikšanās ar tiesībsargu Juri Jansonu, veselības ministre Anda Čakša žurnālistiem norādīja, ka Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi plānu un iesniegusi pieprasījumu par vēl papildu 41 miljona eiro piešķiršanu veselības aprūpei, lai mazinātu rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. "Jautājums par prioritātēm, vai tam atradīsies līdzekļi vai nē," sacīja Čakša.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šorīt intervijā Latvijas Radio teica, ka rindu mazināšanai veselības aprūpē nākamā gada budžetā paredzēs vēl 10 miljonus eiro. Viņš norādīja, ka jau pašlaik ir lēmums par 35 miljonu piešķiršanu veselības aprūpei. Vēl 10 miljoni eiro tiks rindu mazināšanai, lai var uzsākt reformas, piebilda Kučinskis.
Papildus VM gatavojas prezentēt valdībā nozares finansēšanas variantus, aizstāvot to variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā "Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu". Šādi 2017.gadā ministrija nozarei cer iegūt papildu 70 miljonus eiro.
Šo ieceri atbalsta arī LVSADA. Tās vadītājs iepriekš norādījis, ka papildu 70 miljoni eiro, kopā ar nākamgad jau paredzētajiem 35 miljoniem eiro būtu pirmais solis, lai sistēmu uzlabotu. Keris arī atgādināja, ka veselības nozares speciālisti iesaka valdībai līdz 2020.gadam veselībai atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šie papildu aptuveni 100 miljoni eiro nozīmētu, ka veselībai tiek atvēlēti 3,3% no IKP.