Patlaban noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūts Latvijā ir efektīvs tikai formāli, norāda Tieslietu ministrijā (TM), piedāvājot veikt likuma izmaiņas situācijas uzlabošanai.
Kā skaidro ministrijā, gadījumos, kad jākonfiscē noziedzīgi iegūta manta valsts labā, praksē veidojas situācija, ka valsts budžetā faktiski netiek ieskaitīta visa summa, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu, un faktiski netiek konfiscēta visa manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu. Tomēr vairākas konvencijas un likums strikti nosaka, ka manta vai finanšu līdzekļi, kas iegūti noziedzīgā ceļā, ir konfiscējami - atņemami, proti, tie nav atstājami notiesātā, viņa ģimenes locekļu, kā arī trešo personu īpašumā.
Patlaban noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūts Latvijā ir efektīvs tikai formāli. Statistika pierāda, ka ar galīgo nolēmumu tiek konfiscēta noziedzīgi iegūta manta un finanšu līdzekļi, taču summas, kas tiek ieskaitītas valsts budžetā, ir daudz mazākas, nekā norādīts galīgajā nolēmumā. Tādā veidā ir secināms, ka pašlaik trūkst efektīva tiesiskā regulējuma tieši noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei, norādīts anotācijā.
TM paredzējusi, ka gadījumā, ja manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, tai uzliktais arests, apgrūtinājumi, aizliegumi un ķīlas tiesības, tai skaitā visi uz publiskā reģistrā reģistrējamu mantu ierakstītie parādi, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes ir dzēšamas.
Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā paredzēs, ka no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji gadījumos, kad piedziņa veicama cietušā labā, paredzot arī papildu finansējumu zvērinātiem tiesu izpildītājiem spriedumu izpildes uzsākšanai. Tas radīs iespēju noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtos līdzekļus vispirms novirzīt kaitējuma kompensācijas samaksai cietušajiem. Savukārt sprieduma izpildes izdevumi pamatoti tiks piedzīti no notiesātās personas.
Tāpat likumprojektā tiek paredzēts, ka, gadījumos, kad cietušais ir valsts, no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem zvērināts tiesu izpildītājs vispirms segs nolēmuma izpildes izdevumus. Turklāt gadījumos, kad tiek izpildīta noziedzīgi iegūtās mantas - nekustamā īpašuma - konfiskācija, no konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtajiem līdzekļiem sākotnēji samaksājams arī nesamaksātais nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Pārējie konfiscētās noziedzīgi iegūtās mantas realizācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.
Tiek norādīts, ka patlaban prokuroram nav tiesību konfiscēt mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu, valsts labā. Likumprojektā ir paredzēts paplašināt Kriminālprocesa likumu, paredzot iespēju noziedzīgi iegūtu mantu, kas nav reģistrējama publiskā reģistrā, konfiscēt valsts labā arī ar prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.
Minētos likumprojektus jaunnedēļ, 9.augustā, skatīs valdībā.