Latvijā pastāv trūkumi informācijas aizsardzības tiesiskajā regulējumā
Latvijā šobrīd pastāv trūkumi informācijas aizsardzības tiesiskajā regulējumā, taču Drošības policija (DP) nesniedz skaidru atbildi, vai nepieciešami grozījumi likumos, lai paredzētu atbildību par ierobežotas pieejamības dokumentu nopludināšanu.
Krievijas portālā "regnum.ru" publicēts pagājušā gada ierobežotas pieejamības DP atzinums Uzņēmumu reģistram (UR) par masu informācijas līdzekļa statusa piešķiršanu interneta portālam "zarya.lv". DP raksta, ka iepriekš bija saņēmis UR vēstuli par biedrības "Russkaya Zarya" pieteikumu portāla "zarya.lv" ierakstīšanai Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Saistībā ar minēto DP ir izvērtējusi biedrības līdzšinējo darbību un UR sniegusi atzinumu par tās izveidoto interneta vietni "zarya.lv", portāla saturu un ar portāla darbību saistītajiem riskiem valsts drošības interesēm.
DP atzinuma nobeigumā raksta, ka, ņemot vērā, ka Krievija izvērš informatīvas operācijas nolūkā ietekmēt citu valstu sabiedrisko domu, pastāv augsts risks, ka portāls "zarya.lv" būs instruments Krievijas mērķu realizēšanai piesegā zem Latvijā atzīta un reģistrēta masu informācijas līdzekļa. Ņemot vērā iepriekšminēto, DP rekomendējusi UR atteikt "zarya.lv" ierakstīšanu Masu informācijas līdzekļu reģistrā.
DP preses sekretāre Līga Pētersone aģentūrai LETA atzina, ka DP vērtējumā nav pieņemami, ka ierobežotas pieejamības informācija nokļūst ārvalstu informācijas resursos. Vienlaikus tas ir uzskatāms piemērs tam, ka patlaban Latvijā pastāv trūkumi informācijas aizsardzības tiesiskajā regulējumā.
Konkrētajā gadījumā dokuments ir no kādas administratīvās lietas, ar ko ir tiesīgi iepazīties lietas dalībnieki. Lai gan informācijas aizsardzības klasifikācija "ierobežota pieejamība" paredz to, ka dokuments nav tālāk izplatāms, vienlaikus šajā situācijā tiesiskais regulējums sodu par personas rīcību neparedz.
DP nekomentē, cik bieži konstatē gadījumus, kad no valsts un pašvaldību iestādēm tiek nopludināti ierobežotas pieejamības dokumenti un kāda šādos gadījumos ir DP rīcība. Vaicāta, vai laikā, kad tiek arvien biežāk runāts par hibrīdkara apstākļiem, ir jāsāk gatavot grozījumi likumos, lai paredzētu atbildību šādu dokumentu nopludinātājiem, Pētersone atbildēja, ka DP kopīgi ar citām institūcijām iesaistās diskusijās par to, kā efektīvāk samērot drošības intereses informācijas aizsardzībā un personas tiesības iegūt informāciju.