Pedagogu reforma pašvaldībām izmaksās 17,7 miljonus eiro

© Scanpix

Pedagogu atalgojuma reformas radītā finansiālā ietekme uz pašvaldībām ir aptuveni 17,77 miljonu eiro apmērā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais reformu regulējošais noteikumu projekts.

Finansiālā ietekme uz pašvaldībām tiek prognozēta saistībā ar minimālās darba algas likmes paaugstināšanu par 13,33% vispārējās pamata un vidējās, kā arī profesionālās izglītības un interešu skolotājiem, savukārt pirmsskolas skolotājiem - minimālās darba likmes paaugstināšanu par 21,42%.

IZM aprēķinājusi, ka finansiālo ietekmi 1,149 eiro apmērā mēnesī rada darba algas likmes palielināšana pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem, savukārt ietekmi 330 966 eiro apmērā rada likmes apmēra paaugstināšana vispārējās pamata un vidējās, kā arī profesionālās izglītības un interešu skolotājiem.

Kopējā finansiālā ietekme pašvaldībām vienā mēnesī ir 1,480 miljoni eiro, gada griezumā veidojot 17,767 miljonu eiro finansiālo ietekmi.

Ministru kabinets šodien apstiprināja pedagogu darba samaksas modeli, kur cita starpā noteikts, ka pārejas periodā pašvaldības, kurām nav iespējas nodrošināt pirmsskolas pedagogiem normatīvos noteikto 620 eiro darba samaksu par likmi pirmajā reformas gadā, var maksāt algu par likmi 560 eiro apmērā. Šāda summa atbilst likmes definīcijai, tomēr vienlaikus saglabā darba samaksu esošajā apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka šāda kārtība nerada nekādu finansiālo slogu pašvaldībām. Tāpat ministrs norādīja, ka patlaban nav zināms, cik daudzas pašvaldības varētu izmantot šādu iespēju. Tomēr Šadurskis cer, ka pašvaldības neizvēlēsies šādu ceļu, jo īpaši ņemot vērā to, ka nākamajā gadā notiks pašvaldību vēlēšanas un "daudzi deputāti joprojām vēlētos palikt strādāt pašvaldībā".

Lēmums par iespēju pirmsskolas pedagogiem maksāt 560 eiro pieņemts vakar koalīcijas sēdes laikā. Ierosinājums nācis no pašvaldībām, tomēr patlaban ne Šadurskis, ne arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nevēlas atklāt, kuras no pašvaldībām ierosināja šādu ideju.

Pret to kategoriski iestājās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais