NATO ar ES saskaņos rīcību hibrīddraudu gadījumos

© SCANPIX

Varšavā plānotajā NATO samitā sagaidāms, ka alianse apspriedīs turpmākās sadarbības jautājumus ar Eiropas Savienību (ES), mēģinot panākt saskaņotāku rīcību dažādu apdraudējumu, tostarp hibrīddaudu, gadījumā, intervijā aģentūrai LETA un izdevumam "Defence Matters" atklāja ASV misijas NATO Politikas un ekonomikas nodaļas vadītājs Tamirs Vasers.

Vaicāts par turpmāko NATO sadarbību ar ES, Vasers atgādināja, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēl salīdzinoši nesen paziņoja, ka ciešākai sadarbībai ar savienību nepieciešama politiskā deklarācija.

"Tas varētu neizklausīties kā kaut kas ārkārtējs, taču NATO un ES vieno kopīgas vērtības un izpratne par draudiem, ar kuriem mums nākas saskarties. Tam visam ir jāmeklē kopīgi risinājumi. Tas ir ļoti nozīmīgi tādām mazām valstīm, kāda ir Latvija, kuras vienkārši nevar atļauties, ka NATO un ES iet katra savu ceļu," viņš sacīja.

ASV misijas NATO Politikas un ekonomikas nodaļas vadītājs arī atgādināja par Stoltenberga pieminēto nepieciešamību pēc tā dēvētās mācību grāmatas, pēc dokumenta, kas ļautu saprast, kā rīkoties konkrētajā gadījumā, piemēram, hibrīddraudu gadījumā.

"Kā katrai no šīm savienībām atbildēt uz izaicinājumiem, tajā pašā laikā pārliecinoties, ka abiem spēlētājiem ir visa nepieciešamā informācija. Nākamā nozīmīgā lieta ir meklēt iespējas kopīgām vai paralēlām mācībām," norādīja Vasers.

Taujāts par mācībām, viņš skaidroja, ka nepieciešams izprast - kā reaģēt, ko būtu nepieciešams šāda gadījuma laikā darīt. "Ja mēs spēsim koordinēt savu rīcību, mums būs arī iespēja rīkot kopīgus brīfingus un neatkarīgas diskusijas par veicamajiem darbiem. Lūk, tas tiešām būtu noderīgi," viņš izteicās.

Vaicāts, vai nebūtu grūti šādu sistēmu ieviest, zinot valstu dažādās pozīcijas, viņš atzina, ka būtu grūti iedomāties, ka kāda no valstīm sacītu - šī nav problēma, kuras risināšanā mēs vēlētos iesaistīties. "Šī iemesla dēļ taču ir nozīmīgs jautājums arī par mūsu vienotību," viņš rezumēja.

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais