Saeima šodien apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju, kurā uzsvērti pieaugošie draudi Latvijas drošībai.
Par koncepcijas apstiprināšanu nobalsoja 65 deputāti, "pret" nebalsoja neviens, bet 20 parlamentārieši šajā balsojumā atturējās.
Koncepcijā teikts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem. Ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.
Koncepcijas autori norāda, ka pastāv liela varbūtība, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai ar mēģinājumiem izmantot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Savlaicīgai draudu identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas.
Latvijas izlūkošanas spējām un to tehniskajam nodrošinājumam ir jābūt tādam, lai lēmumu pieņēmējiem būtu maksimāli plaša informācija par Latvijas pierobežā notiekošo. Papildus esošajiem sadarbības mehānismiem jāturpina pilnveidot izlūkinformācijas apmaiņa un rīcības koordinācija gan NATO, gan Baltijas valstu starpā.
Koncepcijā teikts, ka bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet valsts civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS. Lai stiprinātu valsts kopējo aizsardzību, ir nepieciešams noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) lomu un vietu kopējā valsts aizsardzības politikā.