Sacensības gars vecumā nezūd
Līdz ar pavasara iestāšanos aizvien aktīvāk sezonai gatavojas skrējēji. Pieredzējušo maratonistu Juri Bērziņu (70) joprojām vilina skriešanas azarts un prieks satikt citus šā sporta entuziastus. Skriešanas sportā iesaistās arī seniori, kuri nav bijuši profesionāli atlēti.
Jelgavnieks J. Bērziņš ar skriešanu nodarbojas jau 30 gadu. Izmēģināt spēkus pamudināja orientēšanās kolēģis. Pašreiz Juris ir ilggadējs skrējēju kluba Ozolnieki vadītājs. Pieredzes bagātais skrējējs joprojām regulāri trenējas, veicot apļus ap Ozolnieku ezeru vai izskrienot tuvējā meža takas. «Sportot dabā sagādā baudu. Mežs, it sevišķi pēc lietus, smaržo vienreizīgi,» saka J. Bērziņš.
Ozolniekos vairākās paaudzēs nostiprinājušās skriešanas tradīcijas. Skrējēju klubs pastāv 37 gadus, un pašreiz tajā ir 60 biedru no Ozolniekiem, Jelgavas un pat Rīgas. Tāpat to pārstāv apmēram desmit senioru. Dažiem vecums pārsniedz pat 80 gadu. «Interesantākais, ka šie cilvēki nav iepriekš ar sportu nodarbojušies profesionāli. Starp viņiem ir mūzikas pedagogs, valsts ierēdnis, maizes cepējs, tulkotājs. Ar skriešanu sākuši nodarboties, tuvojoties vecumdienām,» saka J. Bērziņš. Juris novērojis, ka cilvēki, kuri sāk skriet ap 50–60 gadiem, bieži lēmumu pieņēmuši, saskaroties ar veselības problēmām. Ja nepārspīlē, tad šāds kustīgs sporta veids var palīdzēt cilvēkam un veselību stabilizēt. «Tāpat palēninās novecošana. Tie, kuri mani nepazīst, dažreiz pat nedomā, ka man ir 70 gadu,» smaidot atzīst Juris. Kāds kungs Ozolnieku skrējējiem pievienojies pat 67 gadu vecumā, kad bija pārdzīvojis divus infarktus. Seniors spējis skriet četrus gadus.
J. Bērziņš atzīst, ka Ozolnieku apkārtnes takas ir labi zināmas, jo katru gadu šeit norisinās skriešanas sacensības. Arī savu labāko maratona distances laiku trīs stundas un divas minūtes kungs sasniedza 1988. gadā Ozolniekos. Tad maratona distancē uz starta stājās gandrīz tūkstotis dalībnieku. Juris atzīst, ka skriešanas ātrums ir samazinājies, bet gandarījums par paveikto ir tikpat liels, kā uzsākot šo sporta veidu. «Jāskrien tā, lai, galvenais, pats būtu apmierināts. Nevajag skriet kāda cita dēļ, jāsporto sevis dēļ. Šis sports ļauj man satikties ar cilvēkiem un apmainīties ar pieredzi. Tāpat joprojām valda sacensību gars – kurš kuru uzvarēs un kādu rezultātu sasniegšu šoreiz,» uzskata maratonists.
Aktīvais seniors ir noskrējis 130 maratonu un gandrīz simts pusmaratonu un citu veidu sacensības. Garās distances ir īpaši smagas, un tām nepieciešams gatavoties laikus. Savas zināšanas skriešanā kungs smēlies no citiem entuziastiem un sporta treneriem, taču īpašos treniņos nav piedalījies. «Uzsākot skriet, jācenšas pievārēt īsākas distances. Var sākt ar orientēšanās vai sportošanu stadionā. No pāris apļiem slodzi var palielināt līdz sacensību distancēm – 2,2 kilometri un pieci kilometri,» uzskata J. Bērziņš.
J. Bērziņš pašreiz intensīvi trenējas jaunajai sezonai, jo drīz vien katra nedēļas nogale būs aizpildīta ar sacensībām. «Treniņos skrienu īso distanci, piecus kilometrus, tad ir reizes, kad pieveicu desmit kilometru vai vairāk. Tāpat savs treniņš ir regulārās sacensības, kuras jau norit tagad,» stāsta aktīvais skrējējs.