Varētu pārskatīt valsts pārvaldes sektorā strādājošo skaitu un funkcijas

© f64

Lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts pārvaldes sektora darbību, varētu rosināt pārskatīt šī sektora strādājošo skaitu un funkcijas.

Šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē. Ministrijas pārstāve norādīja, ka Latvijā valsts pārvaldē nodarbināti 2,9% iedzīvotāju, turklāt pēdējo gadu laikā sektorā nodarbināto skaits ir stabils. Raugoties uz atalgojuma līmeni, tika uzsvērts, ka pēdējos gados atalgojums sektorā tika celts zemāko algu grupām un patlaban vidējais atalgojums privātajā sektorā un vispārējās valdības sektorā ir teju vienāds.

Runājot par iespējamām izmaiņām atlīdzības sistēmā, komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka "vienu laiku bija diezgan liela stagnācija un nevēlēšanās risināt šos jautājumus".

"Bija iemeslu pārskaitīšana, kāpēc tas nav izdevīgi. Es domāju, ka ledus ir sācis kustēties. Ideāli tas nekad nebūs, tas ir skaidrs, bet būs reformas, un katra ministrija būs ieinteresēta tādus darbiniekus, kas labi strādā, turēt," pauda Bērziņš, uzsverot, ka kvalificētu darbinieku noturēšanai valsts pārvaldē nepieciešami arī motivēšanas mehānismi.

Tomēr komisijas sēdē uzsvērta nepieciešamība paraudzīties ne tikai uz atalgojumu, bet arī uz sektora darbinieku skaitu un funkcijām. Bērziņš sacīja, ka nepieciešams pārskatīt, piemēram, Ministru kabineta darbinieku veiktos darbus, jo nereti tie pārklājoties un esot "absolūti bezjēdzīgi".

Bērziņš nepiekrīt, ka visi, kas strādā valsts sektorā, ir liekēži, sliņķi un neko nedara. Nepieciešams izvērtēt, cik lietderīgi viens vai otrs cilvēks dara darbus. "Varbūt veiktais darbs nemaz nav jādara un tas ir absolūti bezjēdzīgs un neinteresants. Tas ir sarežģīts process, kas ir jāizvērtē. Daļa darbinieku vienkārši ministrijās izdeg," norūpējies Bērziņš.

Bērziņš gan uzsvēra, ka, izskatot, piemēram, ministrijās pieejamās vakances, jāsaprot, ka "aiz katra cipara stāv cilvēks", līdz ar to par to jādomā kopīgi un saprātīgi.

Pie jautājuma par valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmu komisija varētu atgriezties rudenī, kad būs sagatavoti pētījumi par atalgojumu sektorā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais