Latvijā ar Ministru kabineta noteikumiem ir izvirzītas nepamatotas un teju neizpildāmas prasības, lai jaunatvērta ārsta privātprakse vai veselības centrs varētu sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, medicīnas pakalpojumu tirgus uzraudzības gaitā secinājusi Konkurences padome (KP).
"Tā kā, nesniedzot valsts apmaksātos pakalpojumus, jaunai medicīnas iestādei var būt grūti vai pat neiespējami piesaistīt pietiekamu pacientu skaitu un iekarot vietu tirgū, būtībā Ministru kabineta noteikumi nesamērīgi ierobežo ārstu iespējas veidot privātprakses," norāda KP.
Ārstniecības likums neierobežo subjektu loku, kas var izveidot ārstniecības iestādi. Vienlaikus vērtējot barjeras ienākšanai tirgū saistībā ar normatīvo aktu prasībām, KP secina, ka, lai ārstniecības iestāde varētu sākt veselības pakalpojumu sniegšanu, prasības ir salīdzinoši sarežģītas un atsevišķos gadījumos var prasīt lielas investīcijas. Papildus jāņem vērā arī tirgus vēsturiskie aspekti, kas ietekmē jauno tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, - stratēģiskās priekšrocības, izmaksu priekšrocības un kvalificēta darbaspēka pieejamība.
Izvērtējot Ministru kabineta noteikumu "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" ietekmi uz konkurenci, KP konstatēja, ka minētajos noteikumos ietvertie kumulatīvie kritēriji, kurus izpildot ārsts-speciālists var sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus atsevišķi no medicīnas centriem, ir ierobežojoši un konkurenci kavējoši. Ar minētajiem kritērijiem tiek kavēta lielākajiem medicīnas centriem konkurējošo pakalpojumu attīstība. KP uzsver, ka kritērijiem, lai atļautu ārstam-speciālistam sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, jābūt praktiski izpildāmiem un tiem jānodrošina pakalpojuma pieejamība.
Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē, šāds konkurences ierobežojums ne vien tūlītēji samazina patērētājiem pieejamo pakalpojumu skaitu, bet potenciāli samazina varbūtību saņemt lētākus, ērtāk pieejamus, kvalitatīvākus vai kā citādi labākus pakalpojumus.
Būtisks ir arī ārstu profesionālajai izaugsmei nodarītais kaitējums. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsver, ka laikā, kad arvien skaļāk izskan pacientu sūdzības par medicīnas pakalpojumu dārdzību un nepieejamību, savukārt ārstu atalgojums un karjeras iespējas nereti liek augsti kvalificētiem speciālistiem lūkoties pēc darba ārvalstīs, Latvijā ir spēkā noteikumi, kas vienlaikus grauj ārstu personiskās profesionālās dzīves iespējas Latvijā un samazina pacientu izvēli.
Līdztekus ierobežojumiem ārstiem KP konstatēja arī citus apstākļus, kas ietekmē cenas un pakalpojumu pieejamību. Tā laikus nepārskatītas valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas palielina maksas ārstniecības pakalpojumu cenas, jo notiek šķērssubsidēšana - bezmaksas pakalpojumu izmaksas, ko nesedz valsts piešķirtais finansējums, tiek apmaksātas no maksas pakalpojumu ienākumiem.
Savukārt nepārskatāma un grūti pieejama informācija kavē pacientu iespējas izvēlēties ātrāk pieejamos vai lētākos pakalpojumus. Par saviem secinājumiem KP ir informējusi Veselības ministriju.