Arhibīskaps Vanags Lieldienās aicina padzīt dēmonus no sevis un valsts

© f64.lv

Ja agrāk vien karavīriem bija jābaidās no dzīvības briesmām, tagad fronte ienāk mūsu mierīgajās ielās, lidostās, stacijās, kafejnīcās, tādēļ sirdīs iezogas bailes un nedrošība par nākotni, tā Rīgas Domā šodien notikušajā Lieldienu dievkalpojumā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, kurš arī kritizēja Eiropas līderu nevarību un nevēlēšanos šajā laikā aizstāvēt zināmas vērtības.

Arhibīskaps norādīja, ka šodien kristīgajā pasaulē tiek svinētas Lieldienas, kurās reizi gadā krāso olas un skatlogus izrotā ar zaķiem. "Tāda ir dzīve. Drošā, pārtikusī un mierīgā dzīve, kura neko vairāk no Lieldienām nekāro. Taču dzīve mainās," viņš sacīja.

Vanags arī atzina, ka tas, ko parasti varēja dzirdēt ziņās no tālām zemēm, tagad pienācis daudz tuvāk. Ja agrāk karavīriem bija jābaidās no dzīvības briesmām, tagad fronte ienāk mūsu mierīgajās ielās, lidostās, stacijās, kafejnīcās, tādēļ mūsu sirdīs iezogas bailes un nedrošības par nākotni, un "svinēt Lieldienas var pat šķist neiederīgi".

Taču arhibīskaps aicināja iedzīvotājus turēt drošu prātu un nebaidīties. Viņš zināja sacīt, ka interneta komentāros redzama baiļošanās un gaušanās, kas ir pastāvīgs fons. "Vajag lūkot, vai neesam ļāvuši Kristum iziet pārāk tālu no mums," izteicās arhibīskaps.

"Eiropeiski vīri un sievas ir pārāk mīksti, lai nevienu neaizvainotu. Lieldienu un Ziemassvētku rotas dažviet atmestas kā aizskarošas," viņš turpināja.

Arhibīskaps arī aicināja katru domāt par saviem "dēmoniem", kas kavē darīt to, ko atzīst par svētu un kristīgu. "Kurš caurums manā laivā jāaizbāž? No kādiem dēmoniem jāatbrīvojas? Vieglāk pateikt, nekā izdarīt?" viņš lakoniski vaicāja, norādot, ka iedzīvotāji bieži vien visās problēmās vaino citus, bet vajadzētu vispirms paskatīties uz sevi pašu un līdzās notiekošo.

"Bet vai varam izmest korupciju, kas nozog mūsu valsti? Vai varam izmest dēmonus, kas mudina dot un ņemt kukuļus? Korumpētajam cilvēkam jāmainās," uzsvēra Vanags. "Vai varam padzīt dēmonu, kas plēš plašāku plaisu starp bagātajiem un nabagajiem? Tā būtu Latvijas augšāmcelšanās," viņš pārliecinoši sacīja.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps arī norādīja, ka mēs ceram, ka NATO aizsargās Latviju, ka karavīri noliks galvu pār mūsu valsti un tautu. Taču par to esot jāmaksā daudz - jādod iespēja cilvēkiem lepoties par savu valsti un vērtībām. "Kur pagriezies, tur pretinieks. Kā mēs varam pastāvēt? Kas spēj mūs vienot?" viņš vaicāja, vienlaikus aicinot nedalīt cilvēkus pēc to reliģiskās piederības, vai nacionalitātes.

Jau vēstīts, ka šodien kristīgajā pasaulē tiek svinētas Lieldienas, kas ir lielākie baznīcas svētki, liturģiskās dzīves kulminācija, Jēzus augšāmcelšanās godināšana.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais