Ogres domē, iespējams, nelietderīgi izlietoti vairāk nekā divi miljoni eiro

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Scanpix

Ogres novada pašvaldībai ir aizdomas, ka savulaik, izvēloties būvēt notekūdeņu attīrīšanas ietaises Ogrē, Doles ielā 1, nelietderīgi tika izlietoti pašvaldības līdzekļi vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Aizdomas radušās, pamatojoties uz Latvijas Būvinženieru savienības SIA "LBS-Konsultants" veikto izmaksu salīdzinājumu par 2010.gadu saistībā ar jau realizēto attīrīšanas ietaišu izbūvi bijušo Ogres trikotāžas kombinātam piederošo attīrīšanas iekārtu vietā Doles ielā 1. Tolaik tika piedāvāts alternatīvs risinājums - jaunu attīrīšanas ietaišu izbūve Daugavpils šosejas malā. Izpēti pasūtīja pašreizējā Ogres novada pašvaldības vadība, jo atklājušies fakti par iespējamu apjomīgu novada domes līdzekļu izšķērdēšanu.

SIA "LBS-Konsultants" secinājusi, ka realizētais projekts pašvaldībai izmaksājis vismaz par 1 181 514 latiem (1,7 miljoniem eiro) dārgāk nekā jaunu attīrīšanas ietaišu būvniecība Daugavpils šosejas malā.

Galvenais sadārdzinājuma iemesls - zemes iegādes cena. Pēc SIA "LBS-Konsultants" aprēķiniem, zemes iegāde pašvaldībai izmaksājusi par 1 681 143 eiro vairāk nekā alternatīvā projekta realizēšanas gadījumā.

Realizētā projekta laikā bijis nepieciešams veikt veco, Ogres trikotāžas kombinātam piederošo attīrīšanas ietaišu demontāžu, kas pašvaldībai izmaksājis 54 951 eiro. Izvēloties alternatīvo risinājumu, šādas izmaksas nebūtu nepieciešamas.

Turklāt realizētā projekta laikā iegādātā bijušo Ogres trikotāžas kombinātam piederošo attīrīto notekūdeņu izvadīšanas trase būvēta laikā no 1967. līdz 1970.gadam un tādējādi ir gan morāli, gan tehniski novecojusi. Trases remontdarbu iespējamās izmaksas varētu sadārdzināt projektu par aptuveni 640 292 eiro.

Ņemot vērā šo informāciju, Ogres novada domes deputāti ar astoņām balsīm "par", trim - "atturoties", 2010.gadā domes priekšsēdētāja amatā esošajam Edvīnam Bartkevičam balsojot "pret", nolēma izveidot darba grupu iespējamo nepamatoto tēriņu izvērtēšanai.

Kā papildu arguments par labu šādas darba grupas izveidošanai kalpoja arī VARAM valsts sekretāra vietnieka Aivara Draudiņa 17.marta novada domes sēdē paustais viedoklis, ka šādas darba grupas izveidošana ir ne tikai deputātu tiesības, bet pienākums, turklāt gadījumā, ja SIA "LBS-Konsultants" veiktajā salīdzinājumā minēto izmaksu atšķirību ignorēšana notikusi vai nu būtiskas neuzmanības vai pat ļaunprātīgas rīcības rezultātā, domes pienākums būtu informēt arī tiesībsargājošās iestādes, kuru kompetencē būtu padziļināta izziņas procesa veikšana.

Kā ārkārtas sēdē uzsvēra vairāki "par" balsojušie deputāti, kuru lielākā daļa piedalījās arī 2010.gada balsojumā, ar kuru tika izvēlēts ievērojami dārgākais risinājums, būtu nepieciešams ne tikai objektīvi pārvērtēt tolaik pieņemtā lēmuma sekas, bet arī kliedēt šaubu ēnu par to, ka, iespējams, notikusi tā laika domes vadības manipulēšana ar deputātu rīcībā nodoto informāciju un pat atsevišķu izmaksu apjoma slēpšanu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais